Ja būtu, tad būtu... Ir kā ir. Paši vien rada to ir, kā ir.

Jau kādus gadus pašnāvību skaits ir lielāks nekā bojāgājušo skaits autoavārijās. Liels. Ar tendenci pieaugt. No vienas puses - labi, ka pašnāvnieku skaits pārsniedzis bojāgājušo skaitu autoavārijās. Pašnāvība ir katra paša izvēle iet nāves ceļu, beigt dzīvi autoavārijā - ļoti reti paša izvēle. No otras puses - visi pašnāvnieki tā vai citādi tiek iekļauti psihiatriskās aprūpes nepieciešamībā. Piebilstot - cilvēkiem pašlaik nav naudas speciālista apmeklēšanai. Ja apmeklētu psihologu, tad pašnāvības nebūtu. Psihologs atrisinātu cilvēka problēmas vai tikai iemācītu ar tām sadzīvot?

  Nodzītus zirgus nošauj, suņus, kaķus un vēl kaut kādus citus iemidzina, cūkas un govis nokauj. Cilvēks tā drīkst darīt. Tikai tad, ja cilvēks izvēlas pašnāvību, tad viņš ir pārkāpis Dieva noteikto, ka jādzīvo. Pašnāvnieks esot arī egoistisks, jo nedomā, kā bez viņa dzīvos tuvinieki. Bet vai tuvinieki nav egoistiski, ja noveduši, nav redzējuši, ka radam ir doma par pašnāvību?

Eitanāzija. Vai vispār kāds zin, kas tā ir un ko tā ēd? Ja būtu atļauta eitanāzija, varbūt pašnāvību skaits būtu mazāks.Ir valstis, kur eitanāzija ir atļauta nevarošiem slimniekiem. Ja ir nevarošs slimnieks, kā nevarošais  var pateikt, ka vēlas nomirt? Vēlas nāvi, nevēlas mocīt sevi un citus. Bet nošaut var tikai nodzītus zirgus.
   P.S. Ja kāds sāka no sākuma un izlasīja līdz beigām, tad var mierīgi noteikt - suņa murgi, marasma izpausme, konkrētu priekšlikumu nav.