Visu varot nopirkt par naudu, arī laimi, mīlestību, veselību... Tikai laiku nevar nopirkt. Ne par kādu naudu, ne lielu, ne mazu, laiks iet. Laiks iet uz priekšu, ne atpakaļ.

   Daudzi to nav aptvēruši. Kaut vai tie vienlīdzīgie, kas tomēr ir vienlīdzīgāki par citiem, negrib sevi bez citu piekrišanas izdot juridiskai pārbaudei. Bet šitie vēlētāji  uzskatīja, ka viņi tomēr ir vienlīdzīgāki par pašiem vēlētājiem, ja jau ievēlēja.

   Viens bijušais tautpartijietis, kas pats kādreiz skaļi bļaustījies no Saeimas tribīnes, uzskata, ka daudzi tautpartijieši ir apvainojušies par sabiedrības attieksmi. Bet sabiedrība nav apvainojusies uz TP, ne tikai atsevišķiem aktīviem darboņiem, bet pat uz partijas programmu kopumā?

   Vecie runči, kuriem vairs nav tas, kas bija, domā, pat sapņo par atgriešanos politikā. Lai jau sapņo. Tauta apmierinās ar nekādu, lai neteiktu sliktāku politikāņu izdarībām.

   Un tautai ir laiks gaidīt. Laiks gaidīt, visi vēl nav apmiruši vai aizbraukuši. Laiks gaidīt ir. Un šitai tautai jau vajag ļoti maz pilnai laimei. Pilna laime  atkarīga no paša izvēles - viens var dzīvot zaru būdiņā un būt laimīgs, citam laimei nepieciešama grezna pils. Vergu tautai pilis nevajag. Tās lai tiek bagātniekiem.