Spurgaliņas , spurgaliņas- rasa pērle rotā viņas.
Ķekariņi zeltā zvīgo, vēja glāstos viegli līgo.
Sniegs vēl  kalnos , sniegs vēl lejās.
Pirmās tās jau saulē smejas.
Tumšo stropu pametusi, bite gluži apstulbusi.
Kur būs ziedi, kur būs medus ?
Apkārt tikai sniegs un ledus.
Kur šai dzestrumā lai tveras?-
Spurgaliņas pretī veras.
Ticiet, ticiet saules glāstiem, pavasara  ziedu stāstiem,
Birzstalām  un pļavām zaļām ,
Putnu dziesmām līksmi skaļām!
Spurgaliņas, spurgaliņas -
To mums pirmās vēstī viņas.

/Andrejs Balodis /
1958