Krāsu spaini kā kumeļu iejūdzu .....
     ...... augšā pa koku to laižu ....

"' Ko dari ?! "' šis neganti klaigāt sāk  ,
"' Vai neredzi - krāsa līst laukā ... ""

     ..... tā  , tiešām , sāk velties
           no spainīša laukā ....
"" Hi- hi ! Ha -ha ! "', skan smiekli visapkārt ....

Es stāvu zem koka
Un smejos tiem līdz ...
Te jūtu - kāds smagums
Uz galvas man veļas :
Tik smags,
Tik smags,
Ka pati uz zemi veļos ...

..... kāds spēks !  
     Vai centrbēdze būtu ???
.... tā guļu un domāju....

Krāsiņai bail,ka aizkaltīs
Tad,ja neviens to nemaisīs

....šodien, patiešām, man krāsot negribas ,
    / krāsu spainīti aizdurvē lieku /
    saule tā vilina mani ārā no mājas
    / krāsu spainīt"'s lai mani mājās gaida !/
.... eju pa ielām -
      plašām un saulainām ,
      dziesmiņu dungoju ,
      kā strazdiņš svilpoju ...
.
... te somiņā mobilais skandināt sāk :
  "'  Hallo ! Te krāsiņa runā ...
      Steidz mājās... "'

"' Nu nē !
    Lai krāsiņa spainītī guļ ;
   Būs naktī tai jāstrādā ! ""

.... pat svētdienā, re,
    / tik saulaini skaistā ! /
     man nedod vairs miera .....

Katram savs dots !    

Dzejdari.... Jums gan ir iekšās, man gan nekā....

tad labunakti vēlēt Tev varu,
Un krāsainus sapnīšus veselu baru

Un tomēr ...un tomēr -
Uz jumta es nekāpšu,
Jo spainītis gāzties var ,
Krāsiņa šķiesties ....
Tad labāk es gaidīšu rītu;
"' Rīts gudrāks par vakaru ,"'
Ļaudis mēdz teikt ....
Un kur gan man steigties ?
""Jā, kur gan tev steigties "'
Piebalso krāsas ...

Nu gulēt mēs ejam -
Tik priecīgas , laimīgas...

Jā ,vakars.Un tumšs.Pat debesis tumšas.
Bet iedomājies:ja zeltains būs jumts,
Pret mēnesnīcu tas zeltaini zaigos.
Un Skaidrītei sajūsmas sārtums būs vaigos.
Nu labi.Nāks rīts.Un tad sāksi prātot,
Kur likt to spaini?
Un gribēsi krāsot

Jau tumšs ,
Ir jāgaida rīts ,
Bet zinu jau šobrīd,'
Ko teiks manim prāts :
'' Nē, nē, jumta kalnā tev nebūs kāpt
Ne rīt , un ne parīt ,
Nedz ar" aizparīt ,
Jo , redzi, jumts zilgo kā debesis,
Tad ļausim tam zilgot....

Tad uzkāp un nokrāso jumtu!
Tavs krāsotprieks spriegumu kliedēs.
Tev vēlu,kaut nepakluptu.
Un jumts kā pienene ziedēs.

Nu gribu es krāsot un krāsot,
Jo krāsas spainis vēl pilns,
Bet - vai ! Sienas draudīgi kliedz :
"' Cik reizes tu krāsosi mūs ? "'

Es paķeru spaineli,
Ārā skrienu -
Cik ātri vien kājiņas nes ...

Es arī krāsoju sienu.
Ne domās,bet šodien pa dienu.
Man pindzele izkrīt no rokām,
Un ieveļas krāsas podā.
Kā gulbis pa krāsu tā peldas.
Par pirkstiem man domas melnas,
Kaut krāsa ir zeltaini zaļa.
(Tos atmazgāt tagad nav vaļas)

Protams ! Tur jau pavadāmām ( vismaz es ! ) lielāko savas dzīves laiku !

...tad jābūt Mājās....   

Protams ! Bet ir periodi, kad arī ārpusē maz krāsu !

...kad apnikuši visi mājas toņi... ir taču pasaule arī ārpusē...

Skaisti ! Man visi toņi patīk !  Tie ir kā dažādās noskaņas cilvēka sirdī un dvēselē. Patiesībā - tas ir viss, kam dzīvē ejam cauri - no tumšākā līdz gaišākajam  - gaismas krāsā.