Šajā spirdzinošā gaisa reibumā ar saulesstariem pielijušā brīnumainā dienā, kad tavu roku saņēmu sveicienam un acis sastapās līdzīgi magnētiskam skatienam, manī pāršalca elektriska viegla paralizējoša tirpa no matiem pakausī līdz pat kāju papēžiem, kad savā plaukstā sajutu tavu maigo pirkstu, vēsi patīkamo, pieskārienu glāstu, kas nesteidzīgi necentās pamest manu roku, bet vēlēdamās bez vārdiem pateikt, turi mani un vairs nelaidi vaļā...

/tikai centos vienā elpas vilcienā ar nabadzīgu vārdu palīdzību īsi aprakstīt neatkārtojamas sajūtas/