Pasarg dievs no cilvēkiem Sonja, kuri krīt no vienas galejības otrajā. Teikšu atklāti, neuzskatu tevi par īpaši interesantu viedokļu sniedzēju, kā vien, nevairāk kā iesīkstējis poliglots. Manos blogos, neredzu liederìguma taviem komentāriem, -sorry!

Sorry- kāds nu būs - tāds būs. Ja ir dikti grūti pieņemt - tādu, ne uķi-puķi viedokli- tad labāk saki uzreiz.

Iesākums Sonja, tev nebija tik spīdošs, kā nobeigums. Tas liek cerēt, ka citureizi tavs viedoklis būs saudzīgāks pret citiem? :)

Redzi- par nihilismu- dzīves bezjēdzību jau runā dzejoļa autors, nevis es.
Tāds noskaņojums man nav svešs, taču neredzu tajā neko tādu- par ko vajadzētu priecāties un  pievienoties. Ja ir doma, ka citāds viedoklis- tā ir sevis stādīšana augstāk par citiem- tad nu ir kā ir.
Laikam dzejoļa autors vai publicētājs nav radis pie citāda viedokļa par prezentētā darba noskaņu un raisītajiem viedokļiem? Bez jebkādiem " zemūdens akmeņiem"- vienkārsi- viedokļiem..
Mana morale ir tāda- katram ir tiesības uz savu viedokli, un tā paušanu. Viedokļi var būt un ir dažādi- tas ir normāli.  

Ko nu liedzies, pazīsti kādu vai ne, tava morāle parāda pašas attieksmi uz lietām, kas tev sveši vai neiecietības pamatā, sevi augstāk par pārējiem stutēt sevi vēlies...

Iespējams, ka kāda izpratnē varu būt arī nihiliste, iespējams- kadam škiet ka priecājos par cita ne pārak optimistisko skatu uz dzīvi. Katram ir savs viedoklis,.
Priecāties - nepriecājos, vēl jo vairāk- sarkastiski, jo nepazīstu autoru , lai tādam priekam būtu vai nebūtu kāds pamats. Viss ko rakstīju- tas ir iespaids pēc šo rindu izlasīšanas. Nav jau nekāds noslēpums, ka dzeja atspoguļo tās autora kādus pārdzīvojumus, viedokļus, redzējumus. Tā arī šoreiz.

Tā ir tikai dzeja, nevis kādam lai triumfa priekā plaukstas berzst! Viss būtu labi tavā rakstā, bet vo vela, izpraucās tev sarkastiskais prieks, kas nodeva tavu nihilismu...! Šis jau kļuva lieks; "Negribas, nevajag - tad nav ko čikstēt.
Vispār- totala bēdu leja... Sorry, tāds priekšstats radās , izlasot šo darbu."...

Ja nav jēgas rītdienai, kad esi vesels viens, tad nebūs rītdienai jēgas arī- kopā ar kādu. Nevajadzētu uzkraut otram atbildibu- lai nu atnāk un pieškir jēgu kāda dzīvei.
Draugi kaut kur priekšā- abet forši- ir piemērs, ka var , ja dara. Kas liedz pašam - saņemties un kaut ko darīt lietas l;abā, lai nostātos viņiem blakus? Negribas, nevajag - tad nav ko čikstēt.
Vispār- totala bēdu leja... Sorry, tāds priekšstats radās , izlasot šo darbu.

Vēlu tev veiksmi un lai izdodas viss tavā dzīvē...     

Ja CIP darbojās, tad nejau uzslavas būtu man jāgaida, viss netīrākie darbi tiek darīti slepus un zem aizsegas, vai ne tā? ;)

Tevi aktīvi aprunā? Nabaga zellis,jūtu līdzi

Tas vien liecina, ka esmu ko vērts, ja mani aktīvi aprunā. Tātad ir vēts dzìvot ... :DDD

Es pietiekamā daudzumā gan vārdos gan darbos esmu saņēmusi CIP norādes personīgās sarunās neielaisties...

Vai tad viss jauztver burtiski? Uz pasauli jāskatās ar savām acīm un jauzrunā no sirds. Ja jūti, ka jādzied, -dziedi. Ja esi skumš, nekautrējies un padalies ar to, ko esi bagāts... :)))

Es tikko grasījos rakstīt,ka blogs izvērties par daudztulību,nevis vientulību-kāda te vientulība,ja tik daudz sarunu biedru...

Aprakst Līga šo sapni, ko vēlies izsapņot. Šajā blogā tā bùs taisni pa tēmu...

..ļauj pasapņot- bez vārdiem  

...jūs te manas dāmas kaut kur tālu esat aizlaidušas pa latvijas prērijām...    

Brīnišķīgi- risks, kaisle un radoša enerģija!!! Tāda, manuprāt, ir īsta vasara!