Vientulība
Sirds ir pilna
Bet nejūt sāta
Kam man mantība
Ja tā nenes laimi vēlamo
Kad esi viens
Jūtos brīvs
Bet kam man brīve
Ja sienas šauras
Draugi dzīvè aizskrējuši tālu priekšā
Tam nav jēgas kādam kaut ko pierādīt
Un radi
Radi tikai kapusvētkos satiekās
Un tad tik
Lai pārskaitītu
Kurš vēl dzīvs
Vai rītdienai ir kāda jēga
Ja šodien stāvu
Krastā malā viens
Kāds teiks
Nu ko tu sēro
Tev priekša pusmūž vēl gaida
Tas var nest tev jaunus brīnumus
Kam man brīnums
Ja loterejā nespēlēju
Dzīve ir iluziju pilna un tu
Tajā esi jaunu scenāriju autors
Kur palika tavi talanti
Neviens tos neredz kaut zina
Tu neesi tāds nabags
Par ko tu sevi uzskati
Bet laiks iet
Un liekas
Ka trūkst spèka
Lai šaurās sienas izbīdīt'u
Paverot ceļu gaismai
Kurai pateicoties spēšu
Izplēst izplūkātos spārnus
Pēdējam fēniksa lidojumam
Bez dubliera ...
Atslegas vārdi: 3210
Lai šai pavasarī Tev izodas tas, ko simbolizē Fenikss- radošās energījas atdzimšana!
Tas nav obligāti... ;)
Riski un kaisle?!
Es vispār nekad nelekšu ar galvu ūdenī , pat pazīstamā vietā, mani tāds risks neuzmundrina! Drīzāk jau tad kādus pāris eksāmenus nolikšu kādās zinībās, jā, tur adrenalīnu varu dabūt! Ar kaisli gan laikam nekas nesanāks
Uz dullo nekas nedarās, skrienās par pazīstamiem ceļiem un situācijas, izvēlas, kuras var kontrolēt. Un ātrums, tā pat, atkarīgs no visiem ietekmējošajiem faktoriem. Ja tu redzi kādu, kas joņo, tad zini, viņš jau te ir braucis, bet pārējiem ceļa dalībniekiem, labāk necensties dod ceļu, bet turēties pie savas traektorijas, jo es pats par turpmāko parūpēšos... Piemēram ar peldes vietu izvēli, arī ar galvu neleksi ūdenī, kura grunti nepazīstam.... Un viss galarezultātā ir kaisti Ineta, vai ne? ;))
Spējas varbūt var izvertēt, bet iespējas ne katrreiz- pa ceļu traucoties, nevari paredzēt, kur gramba, kur akmentiņš, kur ezītis miglā!
Tāmdēļ labāk izmantot mocìti pēc vajadzības, kuram sēnēs ar to braukt, kuram izskrieties pēc patikas. Un te es Rossai piekrītu, trakošanai, -labāk nepakļaut citus riskam. Lai katrs pats izvērtē savas spējas....
,,Vecīši,,aizmugurē sēdēt ir bailīgāk,labāk citam nedot ,,ragus,,. Pats nesies,pats vari sisties-nieks!
Laaaabi...uzņemsim saules un gaisa peldes...atā!
...nē, vienkārši dzīvoju pie jūras un kad ūdens jūrà kļuvis siltāks par gaisu, tad ir tāds teiciens, ka "migla izkāp krastā", bet visumā, kad zeme sasilst atdodod iztvaicēto mitrumu un tas saskarās ar augšā aukstajiem gaisa slāņiem, tas pārtop miglā. Bet, kāpēc tik gari un plaši izplūdu stāstāmā, -tāpēc, ka beidzit siltās dieniņas tuvojās. Pirmās pazīmes, ka tuvojās vasarīgās dieniņas... :)))))
Izlasās tā, it kā tu to ļoti skaidri zini. Vai esi ģeogrāfs?
Tev pateikt tieši vai pārnestā nozīmē...?
Saule tur ir. Kā domā, kas parasti uzsūta miglu?
Tur aiz miglas, kaut kur jābūt saulei :)
Neesmu nekādā iespaidā- diena kļūst saulaina un silta. Es tev vēlu gaismu un siltumu.
Ā, tu te jau esi balto lāču iespaidā... O, jā, atpazīstu to radijumu, kurš kā hamelions iemanās mainīt ādu pie izdevīgāka vārdu salikuma... Vakar šis visām meičām balto eņeli no sevis sludina, bet šodien, vēja virziens ir mainijies, tāpēc, šim vecais tēls vairs nav ērts... Tagad viņam atliek atdzīt, ka nav spējīgs attaisnot to, ko reiz sludināja....
nav jau jābūt obligāti eņģelienei, var jau būt arī eņģelis.Kā te labi padomdevēji saka- jautā sev!!!!
Skaisti, kura ir tā mana eņģeliene?
Saka jau, ka divatā arī varot būt tendēmā. Un, aizmugurē sēžot, ir baigi labā sajūta, kad izjūt to moča un rullētāja ritmu, kad piemērojas kustībām pagriezienos, apdzenot, bremzējot, gāzējot.... Aizlaid gan margrietiņās un paņem savu eņģeli līdzi!
Ha, uz moča divatā, -tad abiem jābūt, kā tamdēmā. Svešu aizmugurē es nelaistu, ir jau bijuši divi gadijumi, kad nācās veikli iziet no situācijas uz ceļa, pie, tā saucamajiem, nejēga "kantētājiem" ... Ne jau tās, kas sit kanti, bet ir tāds termins sportā, kad pārniekam jaizlīdzsvaro braucamrīks... Bet, kāpēc ne? Kad būs šada iespēja, nebūtu slikti aizlaist margrietiņās... ;)
...hm...bet ja iekārtotos tam braucējam aizmugurē......?