Cik tālu es drīkstu
Tavā dvēselē iet?
Līdz pirmajām bērzu lapām
Un ziedu putekšņu drīksnām?
Līdz zeltainām pieneņu pļavām
Un svēteļu ligzdām?
Līdz liepu un vīgriežu tvanam,
Līdz septembra pirmajam zvanam?
Līdz vēlīnai ābolu ražai,
Līdz kļavlapu akvarelim –
ar rudens dvašu?
Līdz sniegpārslu dejām
Mežos un ārēs..
Un tad atkal-
Līdz rūgstošai zemei-
pavasaros....?
Cik tālu es drīkstu
Tavā dvēselē iet?
Vai iets jau ir gana?
Vai drīkstu iet tālāk?
Tu klusē.
Bet klusēšana nozīmē –
piekrišanu.
Atslegas vārdi: dvēsele.0
SandriXXXXX,kā lai zin vai otra dvēsele neiebilst?
Tieši tik , un uz palikšanu , ja otra dvēsele neiebilst !
Tas jāizjūt , cik tālu otrs ļauj iet ...
Vienkārši - paņemt Tevi aiz rokas , un piepildīt ziemas - ar vasarām ...