Dusmām te nav vieta, tā ir patmīlība un lepnums, kas tevī Inga, radās tajā brīdī, kad viņš apjucis no dzīves atgriezās. Šī nesaskaņa nav radusies gadu atpakaļ, tā jums jau brieda daudz agrāk. Vīrietis būs mazrunīgs un risinājumus pats meklē, bet nevienmēr tie atbilst abu interesēm. Un, cik bieži sievietes aizmirst, ka ir pavardā uguns sargātàjas. Un ja mājās tā uguns sāk dziest, sieviete, kā radošā pirmsākums, -jāmeklē iespēja ar savu vīrieti izrunāt, kaut vai ar vairākiem piegājieniem, bet mēģināt, kaut vai parunāt. Un ik reizi jāpiedomā, pie sirds siltuma un atvērtības...
Bet nekad, pēc tik daudzu gadu kopdzīves, dezertēšana būtu risinājums abiem...

To varat izlemt tikai Jūs pati ! Kaut kādi padomi ir lieki !

..iespējams,ka tā laikam būtu labāk..bet vai pareizāk doma tikai viena galvā..tas ir mans bērnu tēvs un cilvēks ko kādreiz ļoti mīlēju...ja godīgi te jau arī runā mans egoisms...daudzas problēmas atrisinātos(saimnieciska rakstura)...bet par laimīgu sievieti es vairāk nekad nekļūtu

Ja nespējat piedot, tad neapzināti vai apzināti atriebsieties.
Esmu pārliecināta, ka aiz žēlošanas būt blakus - neko labu nenes ne vienam, ne otram.
Parūpējaties par sevi, tad visiem būs labāk.