Vārdi,vārdi,vārdi...kas tik viegli uzrakstāmi....Mīlēt visus....bet vai tad nav jasāk ar sevi,ar sevis mīlēšanu.....Mīlēt visus nozīmē nemīlēt nevienu,jo visus mīlēt vispār nav iespējams....

Anekdotīte: -  
Psihiatrs...garlaikojas - pacienti nenāk...
Te pēkšņi klusītēm paveras durvis, un četrrāpus ierāpo vīruks, turot zobos
un rokās dažādus priekšmetus, un vēl kaut kas velkas nopakaļ.
Psihiatrs:
- Oi, kas te pie mums atrāpojis! Tā laikam ir maza čūskiņa... rāpo iekšā,
čūskiņ, rāpo iekšā, mazā, dakteris tev palīdzēs.
Vīruks papurina galvu.
- Ā, tas laikam ir mazs bruņurupucītis pie mums ciemos atnācis. Rāpies
krēslā, bruņurupucīt, un pastāsti dakteronkulim, kas ar tevi noticis...
Vīruks papurina galvu.
- Nu kas tad tas mums ir - droši vien mazs tārpiņš??
- Dakter, ej di*st! Es esmu admins, es velku jums tīklu!

Cik būtiska ir vārdu izvēle: vards *provocēt* ir daudz agresīvāks par vārdu *uzvedināt*, vai *pasniekt* domu u.t.t. Kā tu labāk gribēji pajautāt? Jo, pie vārda*provocēt*, man būs mazāk velmes atbildēt... ;) Un, tomēr, Skārlet tev atbildēšu; Te nav ne kūdìšana, ne musināšana, ne izprovocēšana, bet vnkārša fabula par tīru sirdi. Tā nav rodama nekādos rituālos un māģijās, bet caur gaišu un atvèrtu mīlestību uz visu. Un lai katrs pats sevi atrod, klusējot vai izsakoties, rod atziņu.... Vot tā!

Lai kāds par kādu varētu ko objektīvu teikt viņš ir japazīst.Tad rodas jautājus,kuru tad vēlējies šeit uzrunāt ar šo dzejoli?...ne jau visi tevi šeit amigosā pazīst,bet ir tak daži,kas pazīst un varbūt pat pārāk labi... Uz kādām atbildēm tu šoreiz gribi viņus/viņu izprovucēt?!

P.S. Nu re, man arī mēdz rasties probeli, darot vairākas lietas vienlaicīgi, tā mēdz gadīties, bet doma bija; "Tas uz tevi neattiecas Ineta!"..

Kaut iemetās kāda drukas kļūdiņa, kam nu tas negadās, tik un tā es sapratu tavu domu Ineta. Ar to jau cilvēks pats uzstāda sev barjēras, ja neprot pārjautāt, vai vēl, kā citādi, nāk ar piezīmēm un pārmetumiem, -ka vot, viņa tā modrā acs, kura nemēdz kļūdīties, bet muti pēc kruasāna ir aizmirsusi noslaucīt...    Nepadomā Ineta, tas par tevi, bet ir te mums savi gēniji, kuriem patīk aizrādīt....   

Gribēju ierakstīt "mainīties", nu sanāca kā sanāca. Jaunas vēsmas skar tos, kas ir atvērti tām. Labi būtu, ja vēsmas nepāraug vētras aukās, kas saārda!

Es visus parādus visdrīzākajā laikā nokārtošu. Bet kāpēc tomēr paliek.

Pret dažu labu, labāk tomēr palikt atturīgam uz kādu laiku. Līga, tev tā nešķiet?

Tāpēc es te esmu Ineta, lai nedaudz spētu sevi iepazīt no virtuālās puses. Tur ārā , -realitātē, man nepateiks acīs tik daudz, ko varu lasīt par sevi šeiten...    (vot tikai nedaudz gribētos izmainīt to saustarpējo attieksi, kas cilvēkus veidotu iecietīgākus vienam ar otru...)

Kāpēc būt atturīgam ir labi? Vai tad atvērtība un sirsnība nav vērtības?

Cilvēkiem svētīgi ieraudzīt savas ēnas puses, tas ir dzinējs manīties uz augšu!

....nē,  draugs mans, bet gan atturīgāks es esmu...

Cilvēki jau no tā labāki nepaliek,ka redz savas ēnas puses.  Drīzāk noraidošāki.

...es pat atturējos pateikt -"tavas ēnas puses..." ;) Aiz pieklājības

Gaismai (kā gudrība) ir laba īpašība, tā spēj parādīt arī ēnas puses...

Kur tad lai liek gaismu,kas vien jūras dzelmē sakrāta? Pasaulei pietiek ar virszemes gaišumu.