Ja jums pašam ir savas intereses,jūs būsiet otram interesants un pievilcīgs.Protams,ir jābūt arī kopīgām aktivitātēm.Ideāli būtu atrast līdzsvaru starp individuālajām interesēm un kopīgiem mērķiem.Viens katrā ziņā ir skaidrs,un to der vienmēr atcerēties:mīestību var saglabāt,nevis liekot otram dalīties visā,bet gan dodot otram neatkarību.
Atslegas vārdi: Uzticēšanās2
Protams, var būt arī tāds piegājiens.. Man labāk sanāca, nevis kad rēķinājos ar otru cilvēku, tādēļ, ka esam attiecībās - un ka tā vajag darīt.. bet tad, kad mani un viņa uzskati par kaut ko man svarīgu - bija līdzīgi. Un tad to īsti nevar nosaukt par rēķināšanos ar otru, bet viss notiek vienkārsi- it kā pats no sevis. Ja to rēkināšanos ar otru liek , sorry, par daudz priekšplānā un vel uzsver- tad agri vai vēlu otrs jutīsies kā sprostā- iespējams plašā un gana ērtā, bet tomēr- nebrīvē.
Mazā Bizonīt,skaistas rindiņas.
Sonja,attiecības veido divi.tātad arī neatkarība būs abiem pieņemama tikai tāda,kas abiem būs pieņemama.Tātad,tomēr nedaudz ar otru ir jārēķinās.
Jau ilgi gaidīju, vai kāds man sacīs
Ir dzīve skaistāka, ja pats tu skaistāks tiec,
Un lasu to es tavās skumjās acīs
Un tavās rokās, kuras pretī sniedz.
Iekļauties varbūt palīdzēs arī šīs Ē. Raistera rindas.
Mēs esam kopā ar cilvēkiem, ar kuriem mums ir labi, komfortabli- visās izpausmēs, pieņemami un arī- ar kuriem ir līdzīgi uzskati un viedokļi- kā minimums lietās, kas ir svarīgas pašiem. Ja saprašana par to, kas ir neatkarība, kā tā izpaužas - nesakrīt, tad- vai ir vērts turpināt tādas attiecības?
Sonja,piekrītu Tev.Cik bieži spējam atdzīt savas kļūdas.Arī otra neatkarību atzīstam tikai tad,kad tā ietilpst mūsu izdomātajai neatkarībai.Bet arī otram savu neatkarību nav jāizmanto ļaunprātīgi,jo ir lietas kas kopīgiem mērķiem,ai,kā kaitē.
Viss jau būtu labi, bet... kad saka- "dodot otram- neatkarību....ļaujot saglabāt sevi tadu kāds ir.." neviens nepadomā, ka tās jau ir spēles.. Nu nevar dot otram to, kas viņam jau ir, tāpat- ļaut to, kas jau ir... Tātad ir vēlme vadīt otra dzīvi- vienalga, arī it kā pozitīvā gultnē, bet- vadīt. Varbūt var tā- pieņemt otru cilveku - tādu, kāds ir, pieņemt viņa sapratni par neatkarību- ja tā sapratne ir pieņemama arī pašam..