Līga, pietrūkt jau pietrūkst,bet ja nevietā smiesies,tad šmuce var sanākt.

Nevar būt- mana pieredze rāda, ka tieši veselīgu smieklu sabiedrībai pietrūkst visvairāk...

Līga,tā var nonākt aiz slēgtām durvīm.

Jana,

Ko tur daudz teikt vai runāt, vajag nostāties cilvēkam pretī un sākt smieties- tas ir ļoti, ļoti veselīgi , smiekli ir lipīgi, līdzās stāvošie, lai arī neko nesapratīs, sāks smieties līdzi, visa tauta jauki pasmiesies un dosies tālāk savās vergu gaitās...

Reizēm jau vārdi nav nepieciešami, ir tik labi būt tāpat blakus, klusējot. Arī klusums skan, dažreiz tukši un draudīgi, bet bieži tomēr tas ietērpts maigumā, ja blakus mīļš cilvēks. Tad arī vārdi paši raisās un nav jābaidās teikt, ko jūti, ko domā.  

Pasmieties nav slikti,bet reizēm otrs var pārprast,itsevišķi ja sadūšojies ko teikt.

Nu ko tur daudz pietaupīt, Mairit! Nekas arī nav jāsaka- vislabākie ir veselīgi smiekli- un pasmieties mēs vēl, lielākā daļa, protam par visu...Lūk, labākā izeja no visām problēmām- pasmieties!!!  

Gundar,ne visu uzreiz vari izteikt.Bailes tapt nesaprastam.Ir vārdi,kas jāpietaupa,un dvēsele no tā tikai mierīgāka.

...kād vārdu vairs nav,,,
...tad iestājas klusums,,,
...kas skan tik neparasti,,,
...kā iztukšotas dvēseles krasti...