Līdzi ar dzīvību cilvēkam tiek dots prieks . Dzīvības jeb dzīvesprieks . Taču tā nav piedeva , bet esības galvenā sastāvdaļa . Esības prieks .
Dzīvesprieks un dzīves prieki ir dažādas lietas . Iespējams , ka tās ir pat pretējas lietas . Var taču , dzīves priekus baudot , pilnīgi pazaudēt dzīves prieku .
Dzīvesprieku ieprogrammējis Dievs visā dzīvajā radībā . Tā ir tieksme , instinkts , tas realizējas pat vissmagākajos apstākļos . Tas piemīt gan apzinīgām , gan neapzinī -
gām būtnēm .
Kucēna prieks . Nemotivēta līksmība . Kucēns nedomā , kāpēc viņš dzīvo . Viņš dzīvo prieka pēc . Prieka pēc viņš ķer savu asti , prieka pēc drāžas tā iesānis un lec stāvus gaisā . Prieka pēc .
Cilvēks arī dzīvo prieka pēc . Citas nopietnas motivācijas nav . Mums tikai dažbrīd šķiet , ka dzīvojam , lai , piemēram :
kaut ko dižu dzīvē paveiktu ,
lai atstātu aiz sevis ''kaut ko paliekošu ''.