kas mani iepriecinās ar kādu jauku muzikas gabaliņu vai skaistu dzeju -dvēselīte sauc pēc jaukumiem ,pati īsti jau nezinu ko sev uzlikt tikai lūdzu ko skaistu ,neviss nejauku ...nu kautko tādu ko otram labu un pašam patīk ,bet es jums parto
Atslegas vārdi: kautko dvēselītei0
orentacija galvenais lai pareizā .....................
Ta jā kurš uz katra stūra piemin vārdu mīlestība arī mājo kaut kas?;)
Sandi,tājau tas ir ,labi ,ka tā Mīlestība vispār mājo cilvēkā ...
Katram jau sava mīlestība, dzied vai kliedz:)
par Mīlestību un jūtām tik daudz skaistu vārdu un melodiju ....par Mīlestību nesmejas ,to apjūsmo un TAI dzied odas ..........tas ,kurš neprot mīlēt -ir kā laukā -tukša vārpa ....
kā vienots putns es lidoju ...................ja redzētu- Tu -ko es jūtu un cenšos aizmirst.....
ļoti dziļa un patiesa dziesma ....................................
laimīgās dienas -citam 3 ,citam vairāk ,bet citam visu mūžu ir laimīgās dienas ,Likteņtēvs katram savu iedalījis ......................
Elitai
O.Heijams| Miila,kas neposta-miila nau,Vai pagale viena-karsts ugunskurs?Dienu un nakti,caur visu dziivi,Patiess miileetaajs sadilst no saapeem un prieka.
ANDAI skaista kleita uz bildes.....patikams sarkanums!
un šī skaistā melodija I. Kalniņa no filmas,,ezera sonāte ,, ak ......................
nu re An diņ ,es tak protu dalīties
I. Kalniņš ,,Apvij rokas,,
Vai tu maz dzirdi,
Ka tevi kāds sauc?
Vai tu spēj nojaust,
Ka tevi kāds gaida?
Vai tu spēj just...
Piedod, tas bija pārmetums,
Jo tu pat nenojaut
Cik ļoti mīlu.
Tikai mazliet pietrūkst,
ka neatbildi.
Tikai mazliet pietrūkst,
Ka neatnāc.
Tikai mazliet, mazliet,
mazliet pietrūkst.
Tava siltuma, ko cilvēki
sauc par mīlu.
Un tomēr, vai dzirdi
Manu nevainīgo pārmetumu:
Vai tu maz dzirdi,
Ka tevi kāds sauc?
Vai tu spēj nojaust,
ka tevi kāds gaida?
Vai tu spēj just
cik ļoti kāds tevi mīl, un šo mirkli cenšas pārvērst brīnumā.
Un tomēr...
Tas ir pārmetums..........................
rakstu vēstuli
ar vārdiem, ar notīm,
ar glāstiem, ar skūpstiem.
bet sūtu caur mākoņiem,
caur jūru, caur vēja šalkām.
Dod mums savu narkotiku...-tagad taču Ir! ...sadots
An da ............nu katram sava narkotika -man dažreiz gribas ar savu -mūziku un dzeju
"Laime, laimīte... Kas gan tu esi? Tverama, netverama, sajūtama, izjūtama... Mazāka, lielāka... - kā zvaigznes naksnīgajās debesīs, kā mākoņu aitiņas saulainā dienā, kā viļņi bangojošā jūrā, kā gliemežvāciņi... Tu esi katram cilvēkam sava. Viens ilgojas pēc lielas laimes, kāds cits pēc mazas, mazas laimes zvaigznītes"...
"Laimīte... tu esi tik trausla - kā no stikla, no kristāla. Viena liela laime var pārvērsties tūkstošs mazās laimes zvaigznītēs. Vai arī no daudzām, daudzām mazām laimītēm vai veidoties viena liela laime, varbūt tik liela kā zemeslode."
"Mums katram ir vajadzīgs kaut kas pavisam, pavisam vienkāršs, bet tomēr tāds, bez kā mēs dzīvot nespējam... Kāds smaids, glāsts, kāds mīļš, mīļš vārds. Tāpat kā puķei ir vajadzīgs gaiss un ūdens, bez kā tā nespētu dzīvot un sniegt mums prieku... Mums katram ir vajadzīga MĪLESTĪBA."
(Māra Šnē )
kū kolīt ,dvēselītes dziesmiņa ir tiešām burvīga .............tājau mēs dažreiz arto dzīvi spēlējamies ,kamēr mūsu dvēselītes skumst .,