... mēs esam kā ziedi izkaisīti vējā....... mēs lidojam pretīm nezinamajam ik dienu... ... ko gan mēs vēlsamies no dzīves... ? ir tik daudz jautajumu uz kuriem atbildes nespējam sniegt..... mums katram ir vajadzīgs kāds kuram uzticēties uz ko paļauties... katrs mirklis kuru nodzīvojam paiet ļoti atri-izdzīvosim tos,,,>>>>> smiesimies un raudāsim neslēbdami savas emocijas... vai tas ko līdz ja esam ka akmens ...? Mēs esam kā ziedi vējā...un kādam šie ziedi ir ļoti vajadzīgi,lai dzīvē būtu krasas....... Ir tik grūti un kad pazūd dzīves krāsas... un melnbalta pasaule šķiet.....vieni mēs nevaram neko... mums vajadzīgas ir rokas kuras pasauli krāso un tas rokas ir mūsu draugu rokas.Draugu smaids un atbalsts smaga bridī...dzīves mirklis ir tik īss,lai arī šķiet ka tie ir vairaki desmitu gadi... vai to izniekot velti...? kapēc?. mums ir jadara tas,kas mus padara tiešam laimīgus,,,, bet kas??? man šķiet tas ir -DZĪVOT UZSMAIDOT PAR SPĪTI SAPEM UN DAZADAM NEVEIKSMEM.... ka domā tu,kas lasi šo rakstu??????
Atslegas vārdi: saulite3619
labs kaiminjs ir labaaks par radinieku,vienmeer smaidi kaiminjiem ...tie pashi tuvakie...ja sadraudzeesies,dziive buus jaukaaka!
nevareji iedot...
par spīti sāpēm un neveiksmēm smaidīt...-dubulspēkā...-dubultgari sāpēs.( Ne velti ārsti iesaka mieru....izgulēt slimību)
Teātris kaimiņiem
Dzīvē ir viss- gan tas labais un jaukais, gan - ne visai. Un krietni vieglāk būs pašam cilvekam, ja viņš būs patiess- gan priekos , gan tad , kad nemaz nav priecīgi.. Tātad- nesmaidīs - ar sakostiem zobiem, un lielu dusmu vai aizvainojumu sirsniņā, bet- izpratīs - kāpēc tas tā, un spēs izvērtēt- kas un kā . Visvairāk, kas nu ir vajadzīgs cilvēkam- tā ir saskaņa pašam ar sevi- un tad viss apkārt būs interesants, prieki- priecīgi un arī bēdas- izbēdajams, bet ne ar ciešanām mērāmas. Visam ir vieta šajā dzīvē- gan smaidam, gan asarām, .
Neveiksmes ir jāizsāp, pašam jādod sev laiks, lai "sadziedētos"! Ar falšu smaidīšanu nekas nebūs līdzēts, kad gruzd. Bet ar pozitīvu domāšanu gan.