vienu dienu lūru sava zīdaiņa autiņos un domāju, vai tik es neesmu līdzīgs tai gaiši brunaijai substancei ar nelabo, salkano aromaatu...laikam esmu, jo pēdējā laikai esmu novērsies no savām skanēm, savas ģimenes, savas pagātnes.
Atslegas vārdi: ļikais0, pidars0, sūkātājs0, bērnu kakas0
Arī es savulaik tā domāju,bet tas nav nekas slikts,ja domās un darbos esi šodienā,nevis pagātnē.Tā nav novēršanās no ģimenes un savas pagātnes...vienkārši ir sācies jauns dzīves posms,kuram jāvelta nedalīta uzmanība.Ar laiku viss nokārtosies.:)
Ignorēt nevajag, bet kavēties tajā, arī nē.........
Jo vairāk ignorēsi , jo vairāk līdzināsies tai brūnajai substancei .Tas , ka to apzinies , liek cerēt uz pozitīvām izmaiņām , pat pāreju citā substancē !
....na hren Tev taas sinepes...DDDD
dzivo jau shodienai-ne pagatnei :))