10 veidi, kā valsts vara ar masu mediju palīdzību manipulē ar pūli
interneta ārēs pamanīju klīstam šādus te punktus, kas pirmajā brīdī šķitās visai interesanti:

"1. Uzmanības novēršana

Izplatītākā pamatmetode cilvēku uzmanības novēršanai no svarīgākajām problēmām un to risinājumiem, ko pieņem politiskā un ekonomiskā elite, ir pastāvīga mediju telpas piegāšana ar nesvarīgām ziņām un vienas dienas notikumu preses relīzēm. (..) "Pastāvīgi novērst pilsoņu uzmanību no nopietnām sociālajām problēmām, pārslēdzot to uz reāli nenozīmīgām tēmām. Panākt, ka ļaudis visu laiku aizņemti ar kaut kā apspriešanu un tiem nav laika domāt; no klaja lauka - aizgaldā, kā visus mājdzīvniekus" (citāts no "Mierīgo karu klusais ierocis" ).

2. Jārada problēmas, bet pēc tam jāpiedāvā to risinājumus
Šo metodi dēvē arī par "problēmu-reakciju-risinājumu". Tiek radīta problēma, "situācija", kur paredzamā sabiedrības reakcija ir prasība elitei, lai tā rīkojas tieši tā, kā tā vēlas rīkoties. Piemēram, īstenojot pasivitātes taktiku, pieļauj strauju vardarbības līmeņa kāpumu pilsētās, vai pat atbalsta terora aktu īstenošanu, lai sašutusī sabiedrība pati pieprasītu no valdošajām aprindām rīkoties agresīvi, lai nodrošinātu kārtību, pieņemt likumus, kas ierobežotu šīs kārtības nodrošināšanas vārdā personas brīvības. Vai arī veicināt ekonomikas lejupslīdi, lai sabiedrība aicinātu kā nepieciešamo ļaunumu samazināt sociālās garantijas, sociālo dienestu darbību.
3. Pakāpeniskas ieviešanas metode
Lai panāktu kāda nepopulāra lēmuma akceptēšanu, pietiek to ievies pakāpeniski, propagandējot to dienu no dienas, gadu no gada. Šādā veidā tika uzspiesti principiāli jauna sociāli ekonomiskā kārtība (neoliberālisms) pagājušā gs. 80.-90. gados. Valsts funkciju minimalizēšana, privatizācija, iedzīvotāju nedrošība par nākotni, nestabilitāte, bezdarba pieaugums, darba alga, kas nodrošina tikai izdzīvošanu, nevis dzīvošanu - ja tas viss parādītos vienlaikus, tad izsauktu sociālo sprādzienu.
4. Atlikšanas metode
Vēl viens veids, kā "izbīdīt" nepopulāru lēmumu, ir to pasniegt kā "sāpīgu, taču nepieciešamu" un panākt pilsoņu akceptu šī "nepieciešamā ļaunuma" ieviešanai kaut kad nezināmā nākotnē, jo iedzīvotāji daudz labprātāk piekritīs savas dzīves kvalitātes kritumam kaut kad, nevis te un tagad. Pirmkārt jau tāpēc, ka tas nenotiks tūlīt, otrkārt, ļaudīm raksturīgi naivi cerēt, ka rīt situācija mainīsies "uz labo pusi" un izdosies izveirīties no upuriem, ko pieprasa valsts vara. Tas pilsoņiem dod laiku pierast un samierināties ar domu par pārmaiņu neizbēgamību, un tās kurnot pieņemt, kad tās tiks ieviestas.
5. Vēršanās kā pie maziem bērniem
Vairumā propagandas vēstījumu, kas domāti plašām masām, pielieto tādus argumentus, secinājumus, izteikumus un intonāciju, it kā vērstos pie pamatskolas vecuma bērniem ar attīstības traucējumiem. Jo vairāk kāds vēlas maldināt auditoriju, jo vairāk tas lieto savā vēstījumā infantilus izteiksmes līdzekļus. Kāpēc? Gluži vienkārši, ja cilvēku uzrunā tā, it kā viņs būtu 12gadīgs vai jaunāks neko no reālās dzīves nesaprotošs bērns, tad suģestijas rezultātā šī cilvēka atbilde vai reakcija lielā mērā būs labi prognozējama un tajā izpaliks kritiska spriestspēja, kas ir raksturīgi bērnu reakcijai.
6. Emociju, nevis argumentu akcentēšanas metode
Spiediens uz emocijām ir klasisks paņēmiens, kā bloķēt ļaužu spēju racionāli analizēt, rezultātā kritiski izvērtēt notiekošo. No otras puses, emocionālā faktora izmantošana ļauj iedarboties uz zemapziņu, iedēstot tur nepieciešamās vēlmes, bailes, izturēšanās modeļus.
7. Tumsonības veicināšanas un viduvējības kultivēšanas metode
Svarīgi, lai pūlis nespētu saprast paņēmienus un metodes, ko izmanto, lai ar ļaudīm manipulētu un piespiestu pakļauties. [Tāpēc] zemēkajiem sabiedrības slāņiem pieejamajai izglītībai jābūt pēc iespējas virspusējai un seklai, lai nespēja domāt, kas atšķir zemākos sabiedrības slāņus no elites, paliktu nepārvarama.
8. Sajūsmināšanās par viduvējību kultivēšanas metode
Atbalstīt, lai seklums, neaudzinātība un lēts spožums būtu modē.
9. Vainas apziņas kultivēšanas metode
Ļaudīm jānotic, ka pie savām neveiksmēm un statusa sabiedrībā vainojami ir tikai paši, jo nav pietiekami centušies. Rezultātā cilvēki meklēs mīnusus sevī, nevis sistēmas netaisnīgumā, kas liks tiem būt nomāktiem un pasīviem. Bet pasīva sabiedrība nekādas pārmaiņas sistēmā neprasīs un nemēģinās īstenot.
10. Totālas informācijas uzkrāšanas metode
Pēdējo 5 gadu zinātnes attīstība vēl vairāk paplašināja bezdibeni, kas šķir ļaužu pamatmasas zināšanu apjomu no informācijas, kas ir valdošās elites rīcībā. Pateicoties bioloģijai, neirobioloģijai un lietišķajai psiholoģijai, "sistēmas" rīcībā ir visplašākās zināšanas par psihi un fizioloģiju, kā rezultātā tā zina par cilvēku vairāk, nekā viņš pats zina par sevi. Tas nozīmē, ka vairumā gadījumu sistēma ir visuvarena un vada cilvēka rīcību daudz vairāk, nekā viņi paši.
Noam Chomsky. 10 Estrategias de Manipulación."