Uzcel bērzu tās pili, skaties kās saule logā riet
Uzcel, atver logu, esi tu pats
Plīst stikli, traukiem vieta skapī .
Paskaidro lāsta būtību.
Te esmu, skatos tev acīs
Skatos, gribu ieraudzīt sevi.
Savādi gan redzu tikai tevi,
Katrai lieta sava vieta trauku skapī.
Atslegas vārdi: piklājīgs klusums0
Visiem sava konkurence...
buutu viss,,pa plauktinjiem,,-nekas nepliistu
...kur tad palika tās trīs lietas,kas skapītī bija.....
Vai lāsti ir kaut kas pats par sevi saprotams un pieņemams...jau..
mainīt vajaga to kas liekas nepieņemami
Tad kāpēc neiemaini skapi pret brīnumu lādīti?arī bērzu tās pilī tā varētu būt...un,man šķiet,ka bērzu tās pilīs saule tā īpaši riet-pasakaini
Brīnu lādītē glabājās pērles, bet skapī tikai lāsti
Kāpēc trauku skapis un nevis brīnumu lādīte?
lai kaut ko saskatītu jābūt redzīgam un katrai lietai ir sava vieta un laiks
Vasīlij ,kas par BEHEROVKU /Šodien visiem novēli nez kāpēc??
...nevar ieraudzīt tā kā nav....lai cik tu vērīgi skatītos....
Un loti-loti daudz BEHEROVKU!
Vārdiem ir īpašība atnākt pašiem
Tad nerunā :-)
Vārdi mēdz plīst, un no tai lai cik tas nebūtu žēl, mālu vairāk nekļūst
Stikli-uz laimi! Māla-pieaugums ģimenē! Varbūt,īsti droša neesmu,jo nekas nav plīsis :-)