katram sava Bastīlija.

10. jūl 2012. 21:31

Kautkas no mūsu arhīva;

maskas maskās
galvas bez sejām
visi kā pasakās
taisās par fejām
dzīve kā spēle
kā rotaļa baisa
vaļā laista mēle
sev reitingu taisa

meli meliem rada
skaisti izrotāti
pakrūtē bada
„ka tavu māti”
dvēselē ielien
kutina sirdi
tik smalki pielien
ka patīk, ja dzirdi

līst dvēselē glaimi
kā zupa lēta
kas cer uz laimi
nelaime garantēta

no tās pašas ķešas
nāk mazohisti
it kā rokas „svešas”
bet sevi iet sisti
baudā neizjustā
naida akmeni veļ
sevi sit krustā
un atkal debesīs ceļ

ja esi tur iekšā
maļ kā ar dzirnām
nievas tiek riekšām
gan „vilkiem” gan „stirnām”

kāds morāli lecīgs
lokās kā zutis
kas saguris,vecīgs
paliek nesajutis
kamēr iet kā pa dēli
tikmēr ir  meC
un tad mīkstā pēlī
visi uz ecēšām lec.
        /tālajs Sakura/
  
....

Atslegas vārdi: Vecā Kraukļa dzeja0

Komentēt var tikai autorizēti lietotāji

Komentāri (80)

Elva E. 13. jūl 2012. 12:37

Pietrūkst tālā Sakuras dzejas amigosā ... Tu esi ļoti trāpīgu virsrakstu tai licis , tā tiešām ir !  

uz V. 13. jūl 2012. 08:00

Mūsu cietokšņi -ir mūsu principi, par kuriem cīnamies un kas mūs pasargā, veidojot personību.

uz V. 13. jūl 2012. 07:57

Vasilij, es tevi apsveicu    Tu progresē, izrādās tu arī dzeju spēj uzrakstīt.    

Vasilijs P. 12. jūl 2012. 13:16

Kas atbildi mekles
Aiz sakarsusa
Bezdibena malas,
Ko vienigi blavs meness stars
Spej ziedu
Smarzu lauzt
Un uzdriksteties
Meklet.
V.Pljehovs.

Anna N. 11. jūl 2012. 21:40

Ķiršu Tālis atdzīvojies

Kurzemniece E. 11. jūl 2012. 13:43

Sakura-tā ka japaniski.

Sandris X. 11. jūl 2012. 11:02

Katram sava Bastīlija , Līga ..

Dzēsts profils 11. jūl 2012. 10:49

...un vēl kādiem kā vieta, kur citus ieslodzīt...

Sandris X. 11. jūl 2012. 10:47

Tā varētu būt .Vieniem Bastīlija ir kā patvērums , citiem toties kā cietoksnis , kurš jāieņem .Katram sava Bastīlija .

Dzēsts profils 11. jūl 2012. 09:31

a ga

Dzēsts profils 11. jūl 2012. 09:25

Viņš bija jauns domātājs...

Dzēsts profils 11. jūl 2012. 09:20

nē, bet tānu tas bija......ko lai dara....nabaga studentiņš, tāpēc jau atvainojos viņa cienītjiem, ka ir arī ne visai patīkamas lietas par mūsu radošajiem.........

Dzēsts profils 11. jūl 2012. 09:17

Vai tad tu, zz, ūdenī skatījies, ka zini...par tiem dzēruma murgiem...

Dzēsts profils 11. jūl 2012. 08:54

tikai žēl, ka labākā dzeja radās dzēruma murkos.......lūdzu atvainot mani, bet....

uz V. 11. jūl 2012. 08:16

Viņš noteikti bija inteliģenta personība un prata skatīties uz sabiedrību ar filozofisku redzējumi. Mūsu Ltviešu filozofijas tēvs caur dzeju ...

Dzēsts profils 11. jūl 2012. 08:02

Interesanti,vai tā bija veltīga darba radīta vienaldzība vai augsākā gudrība...

uz V. 11. jūl 2012. 07:55

Te vēl kautkas no Veidenbauma artavas;

Reiz zaļoja jaunība, cerības plauka,
Tad asins bij karsta, tad gaišs bija laiks,
Un pasaule visa tik krāšņa tik jauka,
Un nākotne spoža kā saules vaigs.

Laiks aizgāja, cerības zuda kā dūmi,
Viss mira, kas agrāk dārgs bij un svēts;
Nu dievīgie tēli tik bāli, tik drūmi,
Un dīdzis nekas nav, kas ticībā sēts.

Un, tukšā paliekot zinību slāpēm
Un beidzoties visam, kas daiļš bij un svēts,
Sirds pildījās nāvīgām asiņu sāpēm;
Bet pagātne arī jau sāpes sedz.

Un tagad es nicinu pasaules lietas,
Jo redzu, ka viss tikai murgi un nieks.
Par laimi, pret nelaimi krūtis ir cietas,
Man gluži vienalga, vai bēdas vai prieks.

Dzēsts profils 11. jūl 2012. 06:16

Veidenbaums noskuma,kad saprata,ka ļautiņi bez atpūtas skrien pēc goda,varas un naudas...

savsem k. 11. jūl 2012. 00:32

Tukšš glīgi - pudele , glāzīte un gurķu burciņa  

uz V. 11. jūl 2012. 00:25

... nu protams, ka tas ir Veidenbauma skapītis ...    

Autorizācija

Ienākt