Kautkas no mūsu arhīva;
maskas maskās
galvas bez sejām
visi kā pasakās
taisās par fejām
dzīve kā spēle
kā rotaļa baisa
vaļā laista mēle
sev reitingu taisa
meli meliem rada
skaisti izrotāti
pakrūtē bada
„ka tavu māti”
dvēselē ielien
kutina sirdi
tik smalki pielien
ka patīk, ja dzirdi
līst dvēselē glaimi
kā zupa lēta
kas cer uz laimi
nelaime garantēta
no tās pašas ķešas
nāk mazohisti
it kā rokas „svešas”
bet sevi iet sisti
baudā neizjustā
naida akmeni veļ
sevi sit krustā
un atkal debesīs ceļ
ja esi tur iekšā
maļ kā ar dzirnām
nievas tiek riekšām
gan „vilkiem” gan „stirnām”
kāds morāli lecīgs
lokās kā zutis
kas saguris,vecīgs
paliek nesajutis
kamēr iet kā pa dēli
tikmēr ir meC
un tad mīkstā pēlī
visi uz ecēšām lec.
/tālajs Sakura/
....
Atslegas vārdi: Vecā Kraukļa dzeja0
Pietrūkst tālā Sakuras dzejas amigosā ... Tu esi ļoti trāpīgu virsrakstu tai licis , tā tiešām ir !
Mūsu cietokšņi -ir mūsu principi, par kuriem cīnamies un kas mūs pasargā, veidojot personību.
Vasilij, es tevi apsveicu Tu progresē, izrādās tu arī dzeju spēj uzrakstīt.
Kas atbildi mekles
Aiz sakarsusa
Bezdibena malas,
Ko vienigi blavs meness stars
Spej ziedu
Smarzu lauzt
Un uzdriksteties
Meklet.
V.Pljehovs.
Ķiršu Tālis atdzīvojies
Sakura-tā ka japaniski.
Katram sava Bastīlija , Līga ..
...un vēl kādiem kā vieta, kur citus ieslodzīt...
Tā varētu būt .Vieniem Bastīlija ir kā patvērums , citiem toties kā cietoksnis , kurš jāieņem .Katram sava Bastīlija .
a ga
Viņš bija jauns domātājs...
nē, bet tānu tas bija......ko lai dara....nabaga studentiņš, tāpēc jau atvainojos viņa cienītjiem, ka ir arī ne visai patīkamas lietas par mūsu radošajiem.........
Vai tad tu, zz, ūdenī skatījies, ka zini...par tiem dzēruma murgiem...
tikai žēl, ka labākā dzeja radās dzēruma murkos.......lūdzu atvainot mani, bet....
Viņš noteikti bija inteliģenta personība un prata skatīties uz sabiedrību ar filozofisku redzējumi. Mūsu Ltviešu filozofijas tēvs caur dzeju ...
Interesanti,vai tā bija veltīga darba radīta vienaldzība vai augsākā gudrība...
Te vēl kautkas no Veidenbauma artavas;
Reiz zaļoja jaunība, cerības plauka,
Tad asins bij karsta, tad gaišs bija laiks,
Un pasaule visa tik krāšņa tik jauka,
Un nākotne spoža kā saules vaigs.
Laiks aizgāja, cerības zuda kā dūmi,
Viss mira, kas agrāk dārgs bij un svēts;
Nu dievīgie tēli tik bāli, tik drūmi,
Un dīdzis nekas nav, kas ticībā sēts.
Un, tukšā paliekot zinību slāpēm
Un beidzoties visam, kas daiļš bij un svēts,
Sirds pildījās nāvīgām asiņu sāpēm;
Bet pagātne arī jau sāpes sedz.
Un tagad es nicinu pasaules lietas,
Jo redzu, ka viss tikai murgi un nieks.
Par laimi, pret nelaimi krūtis ir cietas,
Man gluži vienalga, vai bēdas vai prieks.
Veidenbaums noskuma,kad saprata,ka ļautiņi bez atpūtas skrien pēc goda,varas un naudas...
Tukšš glīgi - pudele , glāzīte un gurķu burciņa
... nu protams, ka tas ir Veidenbauma skapītis ...