... dāvanas man un Tev ...

11. jūl 2012. 17:25



      dāvā man smaidu
sauleszaķēns kļūšu es Tavs
         mākoņi klīdīs

        dāvā man spārnus
   putnu ceļš mūs jau gaida
     zvaigznes tur smaida

         dāvā man sevi
   būsi Tu Visums mans
     es zvaigznīte Tava  

                  /anuG/

Atslegas vārdi: dāvā man sevi0

Komentēt var tikai autorizēti lietotāji

Komentāri (40)

Guna a. 16. jūl 2012. 21:29

Lai top , Egil ...

egils e. 16. jūl 2012. 11:49

kas ir dzejas autors un ja tā esi tu vai nau iebildumu ka top dziesma

Elva E. 13. jūl 2012. 12:46

Dāvanas ir patīkami gan saņemt , gan dāvināt ...

Guna a. 12. jūl 2012. 16:11

Paldies...

Sandris X. 12. jūl 2012. 09:03

Paldies par dāvanu - skaisto dzeju !  

Sanita B. 12. jūl 2012. 01:05

Man personīgi Gunas izteiktā doma ir ļoti skaidra, turklāt ietērpta skaistos vārdos un ritmā.       

Dzēsts profils 11. jūl 2012. 23:45

Ja vēlies daudz ko pateikt, raksti vairākus darbus un padari tos gaumīgus. Balanss ļauj radošajam darbam būt izteiksmīgam un efektīvāk pateikt savu domu. Tieši to taču rakstnieks vēlas, ne?

Dzēsts profils 11. jūl 2012. 23:39

Tēlu skaitu (mēs izveidojam vienu tēlu, tad vēl vienu, vēl vienu, vēl vienu, un mūsu darbs pārtop par tēlu datubāzi, kas, iespējams, bieži pašam darbam neko nedod. Ja ieliekam noteiktu tēlu darbā, tam jābūt ar mērķi

Dzēsts profils 11. jūl 2012. 23:36

Par ko tu domā tagad? Iespējams, cik nesaprotamas un bezjēdzīgas ir šīs rindas! Tad uzraksti to, kur tavā rakstnieka dzīvē ir atvēlēta vieta domai! Vai tā ir vienkārša reakcija smadzeņu iekšienē? Vai tā ir kaut kāda mistiska saikne ar radošo Dievu? Lai kā tur nebūtu, doma ir enerģija, kas ļauj tev būt rakstniekam! Un tas ir pārsteidzoši iedvesmojoši!

Dzēsts profils 11. jūl 2012. 23:35

Bez domām nav nekā! Ierastajā realitātē mēs varam būt vienkārši masas pārstāvji, kas seko skaitļiem (cenām, rēķiniem un datiem) un viedokļiem, tomēr rakstnieks nevar būt masas pārstāvis, viņš ir domu veidotājs. Patiesībā šīs iluzorās domas rakstniekā veido paralēlo pasauli, kas nepārprotami ienes sava stāsta druskas realitātē. Ar domām rakstnieks kļūst par mūžīgo meklētāju – kamēr doma nav pierakstīta, tā klejo dažādos apziņas līmeņos, līdz pārtop par skaidri definējamu matēriju!

Guna a. 11. jūl 2012. 23:32

..................................

Dzēsts profils 11. jūl 2012. 23:32

Rakstīšana nav tikai sēdēšana pie lapas, līdz dibens notirpis un acis arvien biežāk aizmaldās uz ērtās gultas puses.  Pastaigāšanās pa savas pasaules filiālēm noteikti to atsver. Izgatavo kalendāru ar pasākumiem, kurus vērts apmeklēt, un piefiksē, cik daudz uzrakstīts pirms un pēc tiem. Nu, kā ir?

Dzēsts profils 11. jūl 2012. 23:31

Galu galā – ar ko gan nepublicētie autori ir sliktāki par jau izdotajiem? Neko. Tā ir tikai laika atstarpe, kas jāpārvar. Tā kā marš pie darba! Un vismaz reizi nedēļā vai divās izbāz degunu ārā, dodies pie sev līdzīgajiem. Kas zina, pie kādiem impulsiem, idejām un iedvesmas var tikt! Tā pati pastaigāšana pa grāmatnīcu ir labs laika ieguldījums. (Tur var doties arī radošā izsīkuma brīžos) Palūkojies uz šo rakstnieku meku, papīra un drukas smaržu pasauli! Vai rodas tirpiņa pakrūtē, ka arī tavs vārds labi izskatītos uz kādas grāmatas muguriņas? Tas ir atkarīgs tikai no tevis.

Guna a. 11. jūl 2012. 23:21

Lasīt komentu 23 .17 ...

Dzēsts profils 11. jūl 2012. 23:20

Vislielākais pārsteigums bija atklāsme par vēlmi – gribu izdot grāmatu!

Guna a. 11. jūl 2012. 23:17

Ar pārkopētiem textiem nerunāšu , ja nav ko pašam teikt - attā !

Dzēsts profils 11. jūl 2012. 23:14

Kāpēc? Tāpēc, ka nezinām, ko gribam. Es mēdzu sacīt, ka nevaru izlemt, ko darīt, jo man patīk tik daudz lietu, ka baidos aizšaut garām pareizajam variantam. Tad darbojos pēc loģikas, un šobrīd atrodos tur, kur esmu… Iespējams, ja jau agrāk būtu izlasījusi Vissvarīgāko jautājumu, man šādas problēmas nebūtu bijis! Tomēr tā ir pagātne – kā es jaunās atziņas varu izmantot nākotnē? Elementāri! Tās vienkārši jāpielieto ikdienas rutīnā (te es domāju to, ka no rīta pieceļamies, nomazgājamies, paēdam, kaut ko padarām, dienas beigās atkal paēdam, nomazgājamies un ēdam, un ejam gulēt).

Guna a. 11. jūl 2012. 23:13

Nu ko lai saka ..., dažas ir kā dāvanas , citas - nē ... Tu jau paC to zini , būdams rakstnieces tēlā .

Dzēsts profils 11. jūl 2012. 23:11

Vismaz vienu reizi dzīvē mēs nonākam tādā situācijā, ka atrodamies izvēles priekšā. Tā ir gan publiska, gan privāta izvēle, kas jāpieņem. Kādas tās ir rakstniekiem? Un cik viegli ir tās izvēlēties?

max m. 11. jūl 2012. 20:37

Protams,ka miili "zvaigznes smaida.."
nenem galvà Guna,ieprieksh àkstiijos

Autorizācija

Ienākt