... kad spēka pietrūkst cīnīties!?

12. jūl 2012. 21:51

....bet ir tik labi pārstāt cīnīties....
Dienām un naktīm ļaut plūst pašām savā ritmā, neredzēt, nedzirdēt , neuztraukties par pasaules gaitu....
Dzīvot savā pasaulē, ar pašas radītiem likumiem.
Vairs neskriet pakaļ neskaitāmiem mērķiem, bet pastāvīgi un konsekventi sekot tikai vienam - pašai sev....
/Baiba Cīrule/

Atslegas vārdi: proza3, dzīve . attiecības8

Komentēt var tikai autorizēti lietotāji

Komentāri (7)

Elva E. 13. jūl 2012. 12:28

Galvenais elpot ! Pārstāt cīnīties nozīmē beigt elpot ...

Sandris X. 13. jūl 2012. 11:52

Būt par savu ēnu , ja pareizi sapratu ? Diezgan izplūdusi doma dzejoļa autorei ..

Lita F. 12. jūl 2012. 22:23

Kaislību ugunskurā
savu trauslo dvēseli metu...
Varbūt piedzīvošu intrigu retu?
Dīvaiņi pasauli rotā...
Bet varbūt es esmu kā burvju ota,
kas ar riska porciju savu
krāsainus iespaidus dāvā
iekšējai pasaulei Tavai.
Vai skumt, ja mīļotā plecam
pieskarties nav ļauts?
Ir vārdi, kas dziedē,
un tas ir daudz.
Savu dzīvi plosīšanai
nedošu citiem,
tā mierīgi Dieva pasaulē rit.
/ Dzidra Medvedjeva /

Laima V. 12. jūl 2012. 22:13

Vai , šodien visi grib cīnīties !   

Dzēsts profils 12. jūl 2012. 22:06

Par zaķiem kuri katrs uz savu pusi un pate redzi tikai ļepatoānu. Arī skaisti

Guna a. 12. jūl 2012. 21:59

Lita , mums šodien sasaucas blogu tēmas ...

        mākonis draud
        uzvari vētru sevī
       paņem tās spēku  

Dzēsts profils 12. jūl 2012. 21:56

Cilvēks vienmēr meklē jaunus izaicinājumus.

Autorizācija

Ienākt