Cīņa ar sevi vienmēr ir visgrūtākā ...

Kuku , viens burtiņš , tāpat kā viens komats pilnīgi maina pateiktā domu ...

veltījums ļauj veiksmīgāk definēt rakstnieka misiju šajā profesijā. Filozofi veltīs idejām, fantāzijas rakstnieki – mitoloģijai un tā tālāk. Darba personificēšana padara rakstnieku par mākslinieku – starp puķēm iepīt ko unikālu, kas paliks iegravēts grāmatas lappusē! Galvenais ir šo spēju veltīt nekad nepazaudēt – tādējādi rakstnieks riskē atteikties no daļas sevis – stāsti, ko vēlējies pateikt.

Nezinu - varbūt nepareizi atcerējos ...

Mandomāt , ši rindiņas jau ir tuč - tuč modernizētas..., Kuku ...

Tu vari mūs šķelt, tu vari mūs drāzt, -
Mēs sniegsim tāles, kur saule aust! ..

Aleksandr , tāpēc jau ir balta , ka nenāk pie kura katra ...

Kuku ..., kkur dzirdēti vārdi ...

Ja atvērta, bet nenāk, tad varūt nemaz tik balta nav

Brāz bangas tu, naidīgā pretvara, -
Mēs tāles sniegsim, kur laimība ...

Kā rakstnieki mēs savukārt koncentrējamies uz kaut ko, kas ir izmērāms mūsu izpratnē, nepieļaujot domu, ka tas ir nepareizi. Tā ir spēcīga nostāja! Pastāvēt uz to, kas ir svarīgs visiem, ir diezgan viegli, kamēr individuālais svarīgums ir pavisam cita lieta, taču rakstniekam tas ir vienīgais, kas palīdz noticēt sev.