Skaistums , ko nevar tālāk dāvāt , pārvēršas smagā zelta bumbā , ko turot

    nolīkst rokas , un drīz vien tām nav vairs spēka celties augšup un svētīt . Un kā var

    dzīvot , ja dzīvi nevar vairs svētīt ? Bet skaistums , ko tālāk dod , ir zelta putns ,

    kas arvien atgriežas turp , no kurienes aizlidojis , un katru reizi atgriežoties viņa

    spārni mirdz spožāki , tie kļuvuši it kā lielāki .
                                                                                     /Zenta Mauriņa/