Lai kā tur būtu, bet, manuprāt, tas trešās atmodas pirmsākums meklējams folklorā, folkloristos. Folkloras skandinātājos. Tautas frontes aktivitātes tikai viņos "iedziedājās". Tikai TF pieļāva lielu kļūdu - TF cīnījās PRET, nevis PAR. Šodien jau arī uzpeld runas par Daugavpils HES nepieciešamību. Varbūt vajag cīnīties nevis PRET HESu uz Daugavas, bet PAR savu elektrību Latvijā?
Folkloristi toreiz vadīja politiķus. Bet vai šodien politika nevada folkloristus? Atstājot tikai tautas folkloras skaistumu katra folklorista dvēselei?
Kur tā plikā politika, kas ir visā iekšā, tautu, pat visu pasauli novedusi, mēs redzam, sajūtam. Politikāņi runā vienu, bet notiek taču kas pilnīgi pretējs. Tagad pat, lai arvien nepalielinātos no valsts aizbraucēju skaits ( tas vispār fiziski ir iespējams?), tiek aicināts cilvēkiem doties uz darbu valsts teritorijas robežās. Valdība pat maksāšot kādu laiku ceļa izdevumus. Šodien dzirdēju tādu sarunu - bezdarbniecei esot iespēja strādāt galvaspilsētā par algu 200 Ls mēnesī. Ceļš uz darbu un atpakaļ maksā kādus 30-40 latus (pat nezinu, cik), jāēd pa dienu arī (no savas algas). Kas paliek pāri? Politiķi vēlas, lai cilvēki strādā strādāšanas pēc? Kam no tā labums? Papīram, uz kura raksta atskaites?
Varbūt folkloras mīlētāji varētu parakāties folkloras krātuvēs - gan jau tur kas ir par baronu roklaižu vagaru izskaušanu. Bet vagari tak ir šodienas politikāņi. Kā tad folkloristi vērsīsies pret tiem, ko paši atzīst (laikam) par saviem vadītājiem?