test 47
Kaimiņu suņu rejas
Veido atbalsis sirdī.
Niknums tajās smeļas,
Bezmiegu tās dzirdī.
Kā postoši viļņi,
Tās manās ausīs šņāc,
Kā negaisā jūra,
Tās dobji, dobji krāc.
Tiklīdz kā tie gaudot beidz -
Tas klusums pirms vētras,
Tie atkal traci sacelt steidz,
Kad vējā sakustas mētras.
Atslegas vārdi: dzeja18356
Lasīju ziņu portālā, ka manā dzīvojamā rajonā vienas mājas kaiminiem arī bija apnicis vienas kaimiņienes suncis, ka šie izsaukuši pašvaldības policiju, tantukam uzlika administratīvo naudas sodu... ko lai dara..nav jau privātmāja meža vidū, ka var atļauties visādus trokšņus, par to jadomā, iegādājjoties dzīvniekus vai taisot remontu.
...skan garš naktī auaū ,
savas tur skumjas
sūdz mēnesim sunCis -
nav ka šis runcis ,
ko saimniece istabā sauc ...
Tas būtu tas pats, kas neļaut cilvēkam runāt.
Mani kaimiņi savu suni arī nedzird...tas visiem kaimiņiem ir vienādi Bet suns jau tak lopiņš vien ir...kkādi refleksi...
Redzi, bet mani kaimiņi jau ir tā pieraduši pie savu mājdzīvnieku runāšanas, ka to rejas jau ir saplūdušas ar klusumu - tie tos nedzird. :)
Kaut kas jau tiek veidots...
Nezinu gan, kā var pierast, ja brīvdienās gribās gulēt, bet kvaukšķis jau ņemās no septiņiem rītā...aizgūtnēm...
Bet cilvēks taču pierod pie visa.Arī tas kļūs par pierastu lietu.
...jūtu līdzi...
It kā sīkums, bet tomēr. Pat muša spēj iznīcināt pacietības kripatas. :)
Ak, kā es tevi SAPROTU!