Vakarnakt lija.

15. jūl 2012. 11:02

test 48

Lietus pa skārda jumtu
Sit it kā triektos cauri,
It kā te kāds skumtu,
Ka debesīs tam kļuvis šauri.

Vēlējās just gaišumu,
Pievienoties manai saimei,
It kā te kāds ticētu laimei.

Lai jau daudza līdz apnīk
To jumtu un grābstās gar logiem,
Lai jau skrāpē un appīkst-
Viņš tomēr dodas pie soģiem.

To laikam tā spuldze,
Kas sev apkārt mušas pulcē,
Māna, sauli tēlodama.

Viņš taču sauli redz tik reti,
Un tad vēl cilvēki īgni nīd:
"Lietus no skaidrām debesīm,
Varēju sauļoties, saule spīd,
Draņķa mākonis mani izbesīs."

Atslegas vārdi: dzeja18358

Komentēt var tikai autorizēti lietotāji

Komentāri (6)

Roberts V. 17. jūl 2012. 00:00

Viņš lien pie spuldzes, kas tik ļoti atgādina aizgājušo sauli.

Kurzemniece E. 16. jūl 2012. 23:59

Lietus bungā pa rūtīm,it kā .sacīt ko gribētu,bungā,bunģā,aizlijis večukam prāts

Roberts V. 15. jūl 2012. 22:35

es tajā laikā jau mēģināju aimigt .. :D

Nav N. 15. jūl 2012. 22:33

Mums ir līdzīga attieksme pret vakardienas lietu. Neļāva aiziet pastaigāties.

Roberts V. 15. jūl 2012. 21:36

Kā nu kurā pilsētā .

Frēzija v. 15. jūl 2012. 21:21

Nezinu, naktī gulēju, dienā gan saule ar lietu uz maiņām.

Autorizācija

Ienākt