Montag

16. jūl 2012. 22:44

Test 50

Kad es pirmdienā mostos,
Ar mani mostas smaids
It kā uz randiņu postos
Un atspulgā es slaids.

Un kamēr citi mostas īgni
Un smaids tiem uz leju,
Es priecājos par dzīvi
Un lūdzu to uz deju.

Tā mani iegriež virpuļos
Kā tornado štatos,
Un saņem mani irbuļos,
Kad uz to šķībi skatos.

test 51

Pažēlo pirmdienas rītus, nezākā tos,
Nav viņu vaina, ka Tev atkal jādodas uz darbu,
Un ja ar pirmdienu nedēļa neiesāktos,
Tu otrdienu sauktu par skarbu.

Mostoties nekļūsti drūms, bet
Saki paldies pirmdienai,
Par to, ka tā neļāva tev palikt
Mūžīgai svētdienas dīkdieņai

Atslegas vārdi: dzeja18358

Komentēt var tikai autorizēti lietotāji

Komentāri (9)

Dzēsts profils 16. jūl 2012. 23:41

Un tagad domas citas...- tie kā atmiņas par Sevi kādā dienā.

Roberts V. 16. jūl 2012. 23:35

Teikšu atklāti - 98 % no dzejoļiem ,ko šeit rakstu ir sarakstīti jau sen , pusgadu, gadu, 2 gadus atpakaļ.

Dzēsts profils 16. jūl 2012. 23:33

...tā gaidītā pirmdiena tā izskanēja- Ilgotā!

Roberts V. 16. jūl 2012. 23:29

To jau vienmēr var atrast.

Dzēsts profils 16. jūl 2012. 23:26

...ja ir kur iet un ir ko darīt!

Roberts V. 16. jūl 2012. 23:24

Varbūt es arī kko jaucu. Varbūt iepriekšējā dzīvē dzirdēju.

Kurzemniece E. 16. jūl 2012. 23:22

Latviešu dzejniekiem tādu neesu lasījusi/Ziedonis,Čaklais.Elksne.u.t.t./

Roberts V. 16. jūl 2012. 22:57

Man tas šķiet ļoti banāli un ļoti bieži lietots. ..

Kurzemniece E. 16. jūl 2012. 22:55

Labi teikts-uzlūgt dzīvi uz deju.Neko tādu vēl nebiju lasījusi.Lai veicās.

Autorizācija

Ienākt