Montag
16. jūl 2012. 22:44
Test 50
Kad es pirmdienā mostos,
Ar mani mostas smaids
It kā uz randiņu postos
Un atspulgā es slaids.
Un kamēr citi mostas īgni
Un smaids tiem uz leju,
Es priecājos par dzīvi
Un lūdzu to uz deju.
Tā mani iegriež virpuļos
Kā tornado štatos,
Un saņem mani irbuļos,
Kad uz to šķībi skatos.
test 51
Pažēlo pirmdienas rītus, nezākā tos,
Nav viņu vaina, ka Tev atkal jādodas uz darbu,
Un ja ar pirmdienu nedēļa neiesāktos,
Tu otrdienu sauktu par skarbu.
Mostoties nekļūsti drūms, bet
Saki paldies pirmdienai,
Par to, ka tā neļāva tev palikt
Mūžīgai svētdienas dīkdieņai
Atslegas vārdi: dzeja18356
Komentāri (9)
- Šķirot:
- Jaunie komentāri sākumā
- Jaunie komentāri uz beigām
Dzēsts profils
16. jūl 2012. 23:41Un tagad domas citas...- tie kā atmiņas par Sevi kādā dienā.
Roberts V. 16. jūl 2012. 23:35Teikšu atklāti - 98 % no dzejoļiem ,ko šeit rakstu ir sarakstīti jau sen , pusgadu, gadu, 2 gadus atpakaļ.
Dzēsts profils
16. jūl 2012. 23:33...tā gaidītā pirmdiena tā izskanēja- Ilgotā!
Roberts V. 16. jūl 2012. 23:29To jau vienmēr var atrast.
Dzēsts profils
16. jūl 2012. 23:26...ja ir kur iet un ir ko darīt!
Roberts V. 16. jūl 2012. 23:24Varbūt es arī kko jaucu. Varbūt iepriekšējā dzīvē dzirdēju.
Kurzemniece E. 16. jūl 2012. 23:22Latviešu dzejniekiem tādu neesu lasījusi/Ziedonis,Čaklais.Elksne.u.t.t./
Roberts V. 16. jūl 2012. 22:57Man tas šķiet ļoti banāli un ļoti bieži lietots. ..
Kurzemniece E. 16. jūl 2012. 22:55Labi teikts-uzlūgt dzīvi uz deju.Neko tādu vēl nebiju lasījusi.Lai veicās.