Manas sen rakstītās banalitātes.

16. jūl 2012. 23:28

test 52

Baltiem sniegiem aizsnieg domas,
Apsedz to, kas sirdī grauž.
Paliek tikai kapu kopas,
Skumjas tagad mierā snauž.

Aukstas asinis, vēl aukstāka sirds,
Nesilda izklaides, ne jūtu pirts,
Ļaunas domas, vēl ļaunāki darbi,
Maigā nav tik vārdi skarbi.

Prieks mirst, ja dzīve sūra,
Vadot dienas iekšpus būra,
Nomāktībā iekalts esmu,
Kurš dos dzīvei dvesmu ?

Vēlos tikai izkļūt laukā,
Atžirgt pēc Tavas pļaukas,
Pasmelt spēkus jaunai dzīvei,
Zaudēt važas, ļauties brīvei.

test 53

Aukstām lāsēm krīt asaru lietus,
Neredzam vairs saulesrietus,
Puteņojot uznāk skumju sniegs,
Arī sauleslēkts mums liegts.

Viena pēc otra, līgojot vējā
Krīt mūsu lapas pēdējā dejā,
Apsedz tās zemīti aukstu,
Pretim saulei paceļu plaukst.

Bet mana sirds auksta kļuvusi,
Siltums un saule tai zudusi,
Beigusies rudens nakts Tevi slavējoša,
Drīz to nomainīs ziema nāvējoša.

Atslegas vārdi: dzeja18358

Komentēt var tikai autorizēti lietotāji

Komentāri (4)

Dzēsts profils 17. jūl 2012. 10:11

Nu super!

Kurzemniece E. 16. jūl 2012. 23:45

Un atkal kāda zvaigzne krīt.

Roberts V. 16. jūl 2012. 23:36

Pelniem nav nevainas, protams, ja tie nav karsti.

Kurzemniece E. 16. jūl 2012. 23:35

Runāsim pacilāti-ja Tev aukst ,apliec mani kā ,šalli,kad lieti list.SAgribējās pelnus kaisīt sev uz galvas?

Autorizācija

Ienākt