Ārā spoža,jo spoža saulīte-viss sauss,silts... Nu ko,jāaizčāpo līdz dārziņam.
Plāna kleitiņa mugurā,spainītis ogām līdzi,arī zirnīši jāsalasa
Kā pa brīnumu ,arī meituks izrādīja zināmu interesi piebiedroties,(jo mamma tak atveda izvēlētās jaunās vasaras kurpītes no Rīgas)
Nu labi,abas smiedamās un jautri čalodamas devāmies pāri Iecavas upītei,pa trepītēm augšā,un vēl 10-15 min.un esam sasniegušas mērķi.
Viss pa skaisto:-tomāti,ogas,...viss,viss,viss-arī kolorādo vaboles tādas varenas-(ir vismaz acis kur piesiet).
Abas(kā vienmēr sasveicinamies ar sunīti )-uz viņas kapiņa uzziedējusi tumši sarkana zemā roze,par ko atkal meituks apraudājās.
Tālāk dodamies apmesties zirnīšu dobē.....lēnām pildam punčus un līdz paņemto maisiņu.
...pamalē parādās pelēki melni mākoņi... -un tas liecina par to,ka visai ātri jāpazūd.
Ātri aplaistam siltumnīcu,piepildam mucā ūdeni,ātri saplūcam baziliku,pētersīļus,upeņu lapas,mārrutku lapas-un žigli prom.
Viss norisinājās tik ātri,ka "ne uz priekšu ne atpakaļ vairs"
Lija tā ,ka visapkārt bija pelēki balta siena:-mums ne lietussargi-nekā-tikai plānā kleitiņa un meitai šortiņi ar topiņu.
Sākumā smiekli,-bet pēc kāda laika jau no mums tecēja straumītes.-un līdz mājām arī vēl gabaliņš ejams.
Palika auksti,pavisam auksti...
Pie pašām dzīvokļa ārdurvīm (no iekšpuses) noģērbāmies,visu veļas mašīnā iekšā,žigli pēc dvieļiem,kaut ko ziemīgi siltu mugurā,vilnas zeķes kājās,karstas tējas...
Bet šorīt:-kakls ciet,galva sāp......bet rīt uz darbu.........
un uz visa šā šā fona gribas klausīties ko šādu...
Bet  za to,-brokastīs ir tomātu sviestmaize ar baziliku...ņam,ņam,ņam...