Per aspera ad astra

...īstais ceļš pa ērkšķiem uz īsto gludo ceļu... ...

Patiesi un viedi vārdi!!!

musu cels pa Latviju un mes nebaidamies jo visu nosaka varnesi

Ja reiz cilvēks IR ATRADIS SAVU CEĻU - TAS NEBAIDĀS, JO IR ATRADIS.
NEKĻŪDĀS TIKAI TAS, KURŠ NEKO NEDARA.
VILŠANĀS, NEVEIKSMES - TIKAI STIPRINA GARU, DOD JAUNU SPARU TURPINĀT IESĀKTO.
IZMISUMS - NAV RAKSTURĪGS STIPRAJIEM, TĀ IR VĀJUMA PAZĪME.
TIEM, KURI IET TAISNĪBAS CEĻU - NAV SAKĀVES, JO CĪŅA PAR TAISNĪBU TURPINĀSIES, KAMĒR PASTĀVĒS CILVĒCE - KAMĒR PASTĀVĒS LABAIS UN ĻAUNAIS!
Nedrīkst baidīties - tas ir tikai uzmundrinājums tiem, kuriem nav pārliecības.

Oi, tur daudz labu domu- vērts palasīt!

Re kā. Vispār jau vienalga, Paelju vai Mandīno, bet doma laba.

Tas nav P. Koelju bet Ogs Mandino „Panākumu universitāte”

P, Koelju izteikumi tagad tiek pielototi visur par un bez iemesla.
Pašai savu domu nav?

Mūsu spējas un iespējas ir lielākas, nekā mēs varam iztēloties savos vispārdrošākajos sapņos. Mums jāzina, ka vienīgie ierobežojumi  ceļā būs tie, kurus mēs paši sev radīsim.

Tikai nedrīkst pārstrādāties.  

1. Vairs nekad es sevi nenožēlošu un nenoniecināšu.
2. Vairs nekad es nesveikšu rītausmu bez kartes savās rokās.
3. Es allaž piešķiršu savām dienām aizrautības zeltaino mirdzumu.
4. Nekad vairs es neizturēšos nelaipni ne pret vienu dzīvu dvēseli.
5. Katrā likstā es vienmēr meklēšu uzvaras sēklu.
6. Kopš šī brīža es vienmēr veikšu katru uzdevumu tik labi, cik vien spēju.
7. Es vienmēr veltīšu sevi visu šī brīža darbam.
8. Vairs nekad es negaidīšu un necerēšu, ka izdevība pati nāks man pretī.
9. Katru vakaru es allaž pārlūkošu darbus, ko esmu paveicis aizejošā dienā.
10. Caur lūgšanām es allaž uzturēšu saikni ar savu Radītāju.

Pilnigi piekritu.