Mīlestība nav nedz liela, nedz maza. Tā ir tikai mīlestība. Jūtas nevar izmērīt kā ceļa ilgumu. Ja to tomēr darīsi – nevilšus sāksi salīdzināt ar to, ko kādreiz esi kaut kur redzējis, vai ar to, ko cerēji atrast. Un tad tev vienmēr nāksies klausīties svešos ceļojuma stāstos tā vietā, lai dotos ceļā pašam.Dažkārt pat vairākas dienas un nedēļas mēs no saviem tuvākajiem nesaņemam nevienu mīļu vārdiņu. Tie ir grūti brīži. Liekas, ka cilvēki vairs nepazīst dvēseles siltumu un dzīve ir vieni vienīgi pūliņi.
Skolotājs māca: “Mēs nedrīkstam aizmirst, ka vispirms jāpārbauda pašiem savs kamīns. Jāpiemet tajā malka, lai tumšo telpu, par ko pārvērtusies mūsu dzīve, atkal apspīdētu gaisma. Dzirdot uguni rūcam un malku sprakstam, klausoties liesmu stāstos, cerība noteikti atgriezīsies.
Ja mēs spējam mīlēt, arī mūs spēs mīlēt. Tas ir tikai laika jautājums.Taču tas nozīmēja to pašu, ko acu izraušana no pieres, lai neredzētu dzīves ēnas puses