Pagrabā pie burciņā
Ir vieta arī žurciņām
Kutina ar ūsiņu
Silda Valda dūšiņu

un te viņa nāk, ar skropstām elpo krūtis

kāda ritmika un saskaņa
aiz durvīm visas lidina
papēdīšiem klidzināta grīda
caurumus te tik mīda
/iztrupējusi grīda, pagrabā...iebira-tā gnīda....

valdis uz velk bruncīti
tēlo kruto runcīti
Nokliedzas viņš  spilvenā- blā-viens!
Sitās skuķes- blondīnes- jop- cakotās....

āksts tāds, tur nav nekādu zobu. beidz izlikties par sarkanu un baltu bantīti.

vai es vainīga, ka vecā mopēda nepielec- zobs pret cobu

Nu un, ka pašņauc, veselāks būs, ka paraudās, nav ko dusmas sevī krāt!

man te vienC nemāk deltai gaņģi piešķilt. sēž un ķisenā dusmas šņauc - es tev tūlīt bruncīti uzvilkšu, jopiķ. a kāpēc viņa var, a es nē - tāpēc, jopiķ! un aizver muti.

...Valdis uz grāmatplauktu
...lai vārdus nesajauktu
Dodas lapas šķirt
Tur pasaciņās nirt

Valdi tev tā Anda uzbudina , laba dzeja sanāk

Ar domu tās kājas nenoāva... - nepaliksu te ilgi- tikai ieskrējos.... un tad tālāk traukšos- Lūcija- citiem to gaišumu nest

vienkārši jokam jēga tad zūd. lasi pasakas, ja nelasīsi pasakas tev publiskā vietā vārdu aptrūksies. runāt nemācēsi. lasi gan pasakas.

no rīta ceļos aunu kājas, skatos - tās jau apautas.

ja citē, tad dari ko zini, neklabērē blondīni

No rīta ceļas ----kājas jau ceļam autas....

brīļu ciema Volērija, makten lepna meiča bija, no zābakiem pat gultā nešķīrās - rokenrols, jopiķ

Lusī, lose ir zaudēt. Tā parafrāze - Lūcija   meldiņš tas ir pupu tracis, taxtus klausies cauri. visus   un ar papēdi pa grīdu baksti līdz.

...vasariņa beigusies, tauriņdejas kad nodejotas...- uz mājām- rudenī jābūt tev vienam---bet Lusija bēbi gaida uz pavasari.... - viņa nepalika viena...

...tamdēļ atstāju Tevi- lose....

skaistule īsta šī sieviete svešā
bet kad kaisli pieskāros.
labība pļaujama, zeme vēl arama, caur jumtu lietus jau pil

...no visas sirds npvērtēji... - ko pats nevarēji---nebij lemts!- čoms esi...tikai čoms...