pantiņu tantuki lai studē. katrā pantiņā ir sāpe, smiekli un skumjas. bet ritmam jābūt. gočen, savādāk nedziedas ne vella. pašam vajag trīs reizes izlasīt un tikai tad publicēt. skatieties, es te paņēmu no katra pantiņa divas pēdējās rindiņas, tupi tā, nokopēju un saliku kopā - redziet kā, doma nepazūd, ritms taču ir, vai ne?
Vērojot bārdāmu kaislīgi trako,
Kurai tik vaļigs un kairinošs smaids.
Kuras lūpas pret tevi tik zaimi
Tavam maldam un pasakai.
Velti gaidi ka tumšajā logā
Jaunas zvaigznes tev iedegšu es.
Vīns dzirkstī glāzē kā sarkana rēta
Liktens abus mūs atvarā nes.
Apkārt dzīve kā bārdāma trako,
Bet Tu skumsti vientuļš un lieks.
No katra pantiņa tikai divas rindas
Atslegas vārdi: joki3713
es tajā laikā locīju pirkstus - vienam jāpaliek pāri. un šī jau sataisījusies, somiņa līdz (nebija tad vēl rimi maisiņi) nobijusies ne pa jokam. un es palīdz nekādi nevaru, sēžu glaudu tos čirkainos matus. a tur viņai vienai jāstrādā. neko nevaru palīdzēt, a kā gribētu, ja tu zinātu. bet tad kad naktī piezvanīja, vēl uz veco teleponu 216041, tagad pat atceros, tad gan es aizlēju lūpu. no lepnuma, es visai pasaulei izbļāvu, ka man ir. es biju laimīgs.
kalendāra sagraizīšana notika- prieka iespaidā.... , tieši 23 novembrī -lielā notikuma dienā...
un lasīt neproti, laikam ar toyota brauc.
meitēn, tu esi iedomīgi dumš. es taču teicu - meita piedzima 23. novembrī. vai tu iesi mammai prasīt kad esi stāvoklī?
...un tā bezkaunīgā nagla...sienā iedzīta kā liecinieks- dzīvei tavai...- kalendāra vietai...
...ar šķērēm vai dzirklēm griezi....- apcirpi īsāku- līdz ādai...kalendāram tikai kniedes palika....
Līga, jā. Man meita piedzima 23. novembrī, pārgriezu kalendāru uz pusēm, pārplēsu, un tagad esmu opis Anrijam. Re kā, jopiķ.
Labi jau, labi...Jauku dienu, Valdi!
neštimmē, jopiķ
to pēdējo rindiņu, lai būtu ritms
dodu Es par ķīlu. tak sēdi un ar papēdi grīdu racini
Valdi- mīlu!!!
Savu mēli
dodu par ķīlu!!!
ak anda puikas groza pasauli, meitenes domā ka tā griežās tik ap viņu.
nu lai tā būtu, mīļā miera labad mums jau tik viena rotaļlieta vien ir, pārējais viss ir pienākumi.
...Tavam maldam un.... Pasakai....
Doma nepazūd- turpinās...
pār mani mēma debess plešās, bet varbūt tās ir magones? un es kā mēmais, es kā mēmais...
ko dirs, ķēms, tav jau visas atbildes priekšā - kā mamma teica, un ritenis ar kājminamo domāšanu. jā. esmu dusmīsgs, kad mani nesaprot - es nedzeru, cigaretes pīpēju, tas gan, bet visu pārējo es vēroju no malas - tā tie texti dzimst. gribēsi ko kviekt, kā aizkauta cūka, noskaiti līdz desmit un tad pati izlasi. tā, lūk, jopiķ.
Iela ievilka sevī
tavernas smakas
un palaida varoni pasaulē tīru.
Vīru.
Meitene mandeļu acīm,
Monsūna naktīm melnajos matos,
Virmoja reibušas ģitāras gaudotā ritmā
Vecrīgas krogā.