Tajos vientuļajos brīžos,
Kad cilvēku nav blakus.
Gribas ierakties zemē
Un klausīties Grafomāna trekus.
Gribas atrasties kāda skavās,
Rūgtas patiesības asaras liet.
Gribas acīs ieskatīties tavās
Un liktenim pretī skriet.
Gribas lai būtu tikai skaistas atmiņas.
Gribas rakstīt par patiesību.
Varu mācīties no mirušo piemiņas,
Un cienīt Dieva ticību.
Varu teikt paldies,
Tiem kas atbalstīja.
Saku ardievas,
Tiem, kas necienīja.
Atslegas vārdi: dzeja18356