Mans augstākais ideāls ir līdzjūtība.
Vai es vienmēr esmu līdzjūtīga?
Nē,ne vienmēr.
Tomēr es ļauju līdzjūtībai bruģēt manu ceļu.
UN,kad es paceļu skatienu,gaisma vienmēr atmirdz.
Atslegas vārdi: Līdzjūtība0
es balsoju par līdzjūtību kā sapratni un labestību- kādreiz vnk jāpieiet pie cilvēka un japasniedz roka, jāapskauj, bet tad, ja redzi, ka viņš jūtas salauzts un to klusībā gaida
un vēl apbrīnoju žēlsirdību, tai gan ir svētība- atvieglojot slimu, bezpalīdzīgu cilvēku ciešanas, remdinot nelaimē nonākušu, izbadējušos ļaužu izsalkumu, tur patiesi cilvēks dara Dievam tīkamu darbu
Bez līdzjūtības ubagiem grūti klātos - darbs būtu jāmeklē ...
Lapsiņ,gaudot līdz nav vērts,jo tā vēl vairāk sāpini.Palīdzēt arī vajag tikai tad ,kad palīdzību gaida.Nav labi vēl cilvēku likt justies parādniekam.
esmu diktam riebīga..no manis tādu padarīšanu kā līdzjūtību nesagaidīs..konkrēti palīdzēšu, ja varēšu, bet to līdzi gaudošanu nu nē, paldies..ne man to vajag, ne citam sniegšu..bezjēdzīga nodarbe.
Varbūt tiešām pagaidīt.
Manipulēt var ar cilvēku kas to atļauj.Un ne vienmēr līdzjūtībai jābūt uzspiestai.Labāk reizēm paklusēt un likt mierā,kamēr cilvēks pats vēlas izrunāties.
Sonjai taisnība. Līdzjūtība var izveidoties arī par manipulāciju, ja nav mīlestības pret cilvēku vispār un saprašanas, cik mēs patiesībā esam līdzīgi...Pasniegsi roku- tev pasniegs pretī, iesitīsi- arī saņemsi to pašu...Mēs esam vien cilvēki...un Cilvēki, kuriem vienīgajiem uz Zemes ir dots izvēlēties, ko darīt labāk...
Valdi,it kā pieleca,bet līdjūtība reizēm noder.Kā iedomājos to zilos graudiņos izmērcētu,pat asara nobira.
taču beidziet sviestot, izlasiet Soņas komentāru, mošk pieleks.
Anda,sāpes jau nemeklē,viņas atnāk pašas.Un Tu centies tās atgaiņāt,bet saproti,ka tas ir bezcerīgi.
...Tu vēlreiz izsāpi to, ko pazīsti pie sevis, saredzējusi līdzīgu pie cita...
Sāpes meklēt ...- nepaņemsi ne 1/100 daļu no otra....- visnīgi izprast.
Lauma pareizi teica, ka ne visiem ir spēja just citiem līdz..jāsāk ar sevi.
Ineta,sevi jau vajag pasargāt no uzspēlētām nelaimēm.Nevar jau just līdzi katram nolaustam nagam.Bet ir nelaimes,kas liek just līdzi neskatos ne uz ko.
Līdzcietība..iesākumā pašam pret sevi, tad pret citu.. Lai neesam kāa nodzīti zirgi..tādi krīt vai arī nocietinās pret citiem.
Valdi,līdzjūtība jau rodas pati.Gribam mēs to vai ne.
jā, Soņa pareizi saka. Nevajag labāk. Nav pateicīga tēma.
Lauma,ar kadiem to var iegūt,ja pats esi bijis līdzīgā situācijā.
Sonja,jo ilgāk es dzīvoju,jo vairāk jūtu līdzi nelaimēm.Ne jau uzpēlētām,bet īstām.Parasti dziļi nelaimīgs cilvēks nemaz negrib līdzjūtības apliecinājumus,un tad arī pietrūkst vārdu ko pasacīt.Bet līdzi just jau var klusējot,neuzspiežot savu blakus būšanu.
Līdzi just ne visiem dota rakstura īpašība.
Līdzjūtība ir laba lieta, bet- vai nu gluži ideāla statusā ceļama? Jo, tas ir koks ar dioviem galiem- jā, mēs esam audzināti - ir jābūt līdzjūtīgiem , tā ir labi, un līdz ar to arī paši - būsim labi.. Un tas ir patīkami- būt tam labajam..
Taču- līdzjūtība ne vienmēr ir vajadzīga tam, kuram to adresējam, un vēl vairak- ta var būt par pamatu smagai manipulācijai- gan no līdzjutēja puses, gan- no līdzjušanas objekta puses..