Sen nav lijis, kādu stundu vai divas. Šodien sveicināju kādu bijušo paralēlklasesbiedreni. Viņa pat nepagriezās uz manu pusi, laikam jau nedzirdēja. Atkārtoju sveicienu un teicu - tev jau vecuma kurlums? Viņa - šad tad šo to jau nedzirdu, tev vēl nav tie varakļāni pīci, pīci. - Kas tas tāds? - Nu tie divi piecinieki tev vēl nav? - Ā. Nu man tak sen jau. Vienalga mēs esam jaunas. Vakar Elgai bija dzimšanas diena, ielikusi ļoti smuku saulrieta bildi. Es saku, ka bilde skaista, tik mums visu laiku saullēkts. - Protams. Man dažkārt ceļgali sāp, bet eju tāpat. - Vajagot kāpostu lapu pie sāpošās vietas likt, sāpes pārejot. - Nu mums jau drīz būs laiks kāpostlapās ietīties, bet tāpat esam jaunas. Lai tie šodienas jaunie vēl izvelk līdz mūsu gadiem. Mums ir varakļāni pīci, pīci, bet viņiem vēl tie jāgaida.
Atslegas vārdi: tā ir559
labs par tiem varakļāniem
īpaši iepatikās, jo man jau arī tie ira ,
iedomājos to skatu ar kāpostu lapām visriņķī, sasmējos
nu nē, što vēl nevajag
vēl nečikstēšu kā ratu rumba gan...
katrs ir tik jauns,cik pats/i jūtas