Acis vissaltākās nodevējas.
16. aug 2012. 03:29
Tavās acīs klusējoša vientulība,
Asaras kā neciešams zaudējums.
Sirdī sadragāta iznīcība,
Prātā nelāgu domu lidojums.
Tu padevies mirklim un atmiņām,
Tu atdevies savai ticībai.
Kaut gan tām jābūt sāpīgām,
Tu sniedzi roku jaunai dzīvībai.
Izskaties skaista un laimīga,
Bet acīs joprojām skatiens tukšs,
Tevī nepukst vairs dzīvība,
Mazā neraudi, kušš...
/S.K./
Atslegas vārdi: dzeja18356
Komentāri (4)
- Šķirot:
- Jaunie komentāri sākumā
- Jaunie komentāri uz beigām
Ledija J. 16. aug 2012. 21:48Acis ir dveseles spogulis,kuras atspogulp gan skumjas ,gan prieku,gan sapes un vientulibu. Un ir cilveki ,kuri mak nolasit no acim par cita cilveka dveseles stavokli.Jo vini ir loti uzmanigi un spejigi saprast ,,to otru cilveku.
Sandris X. 16. aug 2012. 09:22
Lily U. 16. aug 2012. 09:14Arī acīm mainās gadalaiki , neskumsti !
Dzēsts profils
16. aug 2012. 08:41Kad dvēsele raud, tad acīs ir skumjas un tukšas.....
Viss ir pārējošs..
Nepadodies!