... klusums
ir apdegums ,
rimušas kad -
vārdu ir kaujas ...
vārdu cirstās rētas
skūpsti maigi
prot vienīgie dziedēt -
ļaujies ...
kā dziedinošs balzāms ,
lai tie nolīst pār Tevi ,
devējam nav lai to žēl -
vēl , vēl , un vēl ...
klau ! jau dvēseles stīgas
sudrabā skan -
esmu es Tev ,
un Tu esi - man ...
/anuG/
Atslegas vārdi: dvēseles stīgu sudrabs0
Tavi argumenti ir neapstrīdāmi , Kuku ..., pati aizvakar pie kamīna sildījos ...
Ja mēs dzīvotu saskaņā ar dabu - tad ziemā mums pienāktos klusi un godīgi nosalt
Nu ja - reizēm vajag to darīt lai izdzīvotu ... tā ir tikai pašaizsardzība - daba uzbrūk pirmā .
Tu viņus giljotinē ..., Kuku?
Tagad es koku galotnes ar zāģa palīdzību sasniedzu ...
Tas bija toreiz , kad ceļojām zvaigžņu kuģos , augstu virs kokiem , kuri bija - LIELI ...
Sarāvās , nelieši tādi ...
Jocīgi , vai ne ..., tiešām mazāki , kā kādreiz ...
Tagad koki maziņi ..
Ak tā ..., es arī ceļoju zvaigžņu kuģos ..., kādreiz - kad koki bija lieli ...
Nē , es bērnībā grāmatā izlasīju - H Velss "Pasauļu karš"...
Tu tik tēlaini to stāsti , Kuku ..., it kā būtu no šamajiem atšaudījies ?
Aha ... viņi savās trīskājainajās kaujas mašīnās patrulē un ar karstuma staru šaudās ...
Nu , tas jāprot zvaigznēs izlasīt , Kuku ...kad šamie ir miermīlīgi - nevicinās ar āmurīšiem ...
Aha - uzmini nu , kad marsiešiem labs garīgais ...
Vnk jāizvēlas lidojumam labvēlīgu laiku , Kuku ...
Labak jau nelidot - ja nu marsiešiem nepatiks ka viņus traucē ...
Protams , Kuku ..., vajag tikai aizlidot turp un pārliecināties ...