Visnežēlīgāk cilvēks apkrāpj sevi?!
Pats sacer pasakas un pats tām tic,
Pats cita vietā solījumu devis,
Cer sagaidīt,ka tiks tas piepildīts.

Visneprātīgāk cilvēks māna sevi?!
No ilūzijām namus paša rokām ceļ
Tiem loga rūtīs ieliek rozā plēvi,
Bet durvīm priekšā klintsakmeni veļ.

Visnesaudzīgāk cilvēks izdzen sevi?!
Kad svešu viedokli par uzraugu sev ņem
Un tad pret kalnu,tā kā klibu ķēvi,
Viņš savu sirdsapziņu nomirt dzen.

Vislīdzjūtīgāk cilvēks žēlo sevi?!
Un likteni par noziedznieku sauc.
Jo kur tad ir tās puķes kuras nevīst,
Kad vēja spārniem dienas garām trauc.

Bet kurš gan cilvēk,rūpēsies par Tevi?
Kurš Tavu laimi īstā vietā liks?
Kurš Tavā vietā realizēs sevi
Un kam gan prieks par Tavu mūžu tiks?

Un tāpēc,cilvēk,neaizmirsti sevi
Un neļauj citam Tavā vietā lemt,
Jo īsts ir tas,ko Tu ar sirdi redzi
Un paliekošs,ko var ar prieku ņemt!
/G.Kraulere/

Jauku Jums dienu!