Nekas nav paliekoš un neviens cilvēks mūsu dzīvē nav paliekošs, faktiski mēs esam, kā tāda uzgaidāmā telpa, kāds ienāk uzkavējas līdz savam vilcienam un dodas talāk. Ir labi, ja mēs spējam tik pat viegli viņus atlaist, cik viegli viņus ielaidām savā dzīvē, lai arī cik ļoti sāp!
Un atceries- cilvēks ir zaudēts tikai tad, kad ir miris, visu pārejo var labot!
No "draugiem.lv"
Atslegas vārdi: dzīve38617
Ja cilvēkam patīk gaidīt -- tad lai gaida, bet es eju uz priekšu!
caur erkskiem uz rozem, tada ir dzive unlaimes spele
...tikai sāpēs parādās patiesība, bet vai tas dara mūs stiprākus, diezin vai, vnk vairāk norūdāmies, un tāpēc, par spīti visam, dzīvojam tālāk, kas garā...nav salauzts...
Nu,ta es neteiktu.Sirdij nepavelesi.Kaut no adas lieni ara.
..Jā, neko jau nevar paturēt, viss uz laiku iedots, bet...ja ir sastapts cilvēks ar kuru gribas būt kopā šo laiku, kas mums atvēlēts....tad nav nemaz tik viegli , ja viņš aiziet....saprast, ka tā tam jābūt!
Ir labi ka varam,grūtāk ka nevaram mēdz jau teikt,kas mūs nenogalina padara mūs stiprākus