Par to, ka varam, laikam nešaubās neviens. Vai tiešām darām arī, tas tāds Hamletisks jautājums. Pie tā, ka pastkastītēs ne lūgti, ne gaidīti sakrīt visādi reklāmas papīri, iedzīvotāji jau pieraduši - vieni tos pa taisno izmet miskastē, citi pataupa krāsns iekuram, vai kāds ar drukāto iepazīstas, paliek pašu saņēmēju ziņā. Bija laiki, kad pati "iestājos" par vietējiem pašvaldību izdevumiem. Bet laiks iet un šis tas ( lai neteiktu viss) mainās. Ir daļa pilsoņu, kuri priecājas - bezmaksas lapā var ļoti daudz uzzināt. Vai tiešām daudz, vai tikai to, kas ir pašvaldības interesēs? Par to bezmaksas lapu taču arī var runāt - vai tad papīrs un tipogrāfijas krāsa, pats drukāšanas process "nokrīt no gaisa par pliku velti", pierakstītājiem taču arī kas jāmaksā, tajās "avīzēs" ir publicēti ne tikai domes lēmumi un cits jau iepriekš sarakstītais. Ir jau arī tā, ka dažviet pašvaldības avīze par velti iekrīt pastakstītē tiem, kas pasūtījuši citas avīzes. Interesentiem, kas nepasūta laikrakstus, pašvaldības izdevums par naudu jāpērk pašiem. Viņi visi nemaksā nodokļus pašvaldībai? Un kāds gan pašvaldībai sakars ar pastu? Laikam naudas sakars. Tik tie atkal līdzekļi no nodokļu naudas. Var jau bezrūpīgi priecāties - avīze par velti. Vai tiešām par velti? Šodien pasta kastītē "iekrita" avīžveida papīrs Varam un darām. Lieli burti pašā augšā. Pavisam mazi burti vēl augstāk - varam un darām ikmēneša avīze. Tas apdrukātais papīrs nosaukts par avīzi. Citādi nekādas norādes, atsauces, ka tā varētu būt avīze. Beigās paziņojums - rakstiet vēstules, kurās ir norādīts autors. Citiem prasa, bet paši nekur neparakstās. Vienīgais paraksts ir Helēnas Demakovas vārds. Laikam tāpēc, ka kādreiz bijusi kultūras ministre. Jā, Skrīveri ir īpaša vieta. Tikai paši skrīverieši neprot savas īpašās vietas iespējas izmantot. Lepojas tik ar kādu pansionātu. Kaut varbūt varētu uzcelt vai pielāgot kādu jau esošu vietu viesu namam. Vienā dienā taču grūti apskatīt visu ar Zaļo zemi, rakstnieku Upīti saistīto, Skrīveru saldumus, Mājas saldējumu, Dendrāriju, gan jau vēl šo to. Pie gotiņu konfektēm gadzīz katru dienu ciemojas autobusi, pilni ar bērniem. Ja no autobusa pēc gadiem 5-10 paviesotos kaut viens šodienas bērns, būtu daudz. Tikai pašiem jāreklamējas. Ne jau vietējiem izplatot kaut kādas nevalstiskās organizācijas lapeli. "Avīzes" pierakstīšana un nodrukāšana maksā, vai tad nevalstiskā organizācija pelna arī?