Skolas laiks klāt. Tie nav tikai mācību gada iesākuma svētki. Tas ir valstisks notikums. Tā ir valsts nākotne. Pašlaik gan par to nedomā. Puķes ir vāzēs, visi svētkos iesaistītie svin. Dzīve nav vakardiena, bet šodiena un rītdiena. Rītdienu veidos tie, kas šodien sāka deldēt atkal vai no jauna skolas solu. Par izglītības lietām runā daudz un sola, sola. Visu ko sola. Kas notiek patiesībā, gan jau zina tie skolotāji, kas atlikuši samazinātajās skolās, un bērni, kuriem vēl liek mācīties. Stāsta, ka skolās jāsadzīvo, jāiemācās sadzīvot ar jaunajām tehnoloģijām. Izskatās, ka mūsu jaunā tehnoloģija būs iemācīties rakstīt ar spalvaskātu. Cibiņas jau vecāki šur tur saviem bērniem dod līdzi. Ir daļa, kas liek lielas cerības uz Izglītības ministriju. Tā taču arī sola, sola... Tajā NAPā laikam ir paredzēts izlītību pataisīt par preci. Nu, lai tik cīnās un taisa tie, kam spēks un vara. Līdz tam 40. gadam tak valsts izglītība būs pilnīgi sagrauta. Lai ko arī nesolītu, valsts un ministrija taču grauj vēl nesagrauto skolās un augstskolās. Ķīlis esot iecerējis par cik tur procentiem samazināt augstskolu skaitu valstī. Nedrīkst vēl. Vēl katrā pagastā nav sava augstskola. Ko tad pataisīs par preci, ja augstskolu skaitu samazinās? Pietiek, ka samazina parastās skolas, tāpat nav, kas tajās mācās. Patiesība agri vai vēlu atklājas. Tā valsts prezidents šodien žurnālistiem esot teicis - sen neesat sisti jeb kaut kā tā, vienkārši solījis pa purnu. Ir tie žurnālsiti uzmācīgi un neciešami. Bet valsts prezidents ir prezidents, viņa gods prasa atklāti paciest visu. Prezidentam vājuma un uztraukuma brīdī, izskrēja tā patiesība, ko visi citi slēpj - tai, kas saucas tauta, ir jātic, ka valsts vadība tikai grib un dara visu to labāko? Nezinu, kāda ir Dūles jaunveidojamās partijas saistība ar vienotību. Bet varbūt tā arī tā atklāti pasaka, ka visas politiskās partijas ir skaists humora šovs. Šovs, uz kuru biļeti daudzkārt pērk visa tauta. Lai mācētu nopirkt biļeti, jāiet skolā. Un šodien bija valstisks notikums, skolas laiks sākās