Rīta pusē kaut kur izlasīju Rancānes teikto, ka laikam jāmācās kļūt pašpietiekamai no vīriešiem, bērniem, pat Dieva. Tā pašpietiekamība šodien visu dienu galvā. Laikam tāpēc, ka lija rudens lietus un samērcēja jau nokritušās sarkanās kļavu lapas. Punktu pašpietiekamībai pielika Sastrēgumstunda. Var jau būt, ka tie paolitikāņi ir pašpietiekami, viņiem laikam šķiet, ka visu dara paši. Tikai viņi ir aizmirsuši kādu pat teicienu - esi pašpietiekams, tikai neizolējies. Viņi gan ir izolējušies un centās pat izolēt Rēderu. Viņam, kā jau ierasts, pietika cieņas to neievērot.

   Ir cilvēki, kas jūtas pašpietiekami tikai tāpēc, ka ir šajā pasaulē. Neko pat nedara, lai kļūtu labāk kaut pašam vien.

   - Tev jābūt pateicīgai, ka esi dzīva - cik reizes to nav nācies uzklausīt. Jā, jā, es pateicos un pat piedodu visiem, kas man visu, uz ko gadiem gāju, atņēma. Bet vai tagad tāpēc esmu bezgala laimīga? Nu un, ka esmu dzīva? Kam no tā labums?

   Pašpietiekams ir tāds modes vārds,  var būt, ka kāda filosofija pat. Es par pašpietiekamību neko daudz nezinu, var gadīties, ka kāds zin vairāk.  

    Redzēju kādā lapā, kā viena sieviete modīgi apģērbusies, tik tur arī teikts, kur visu dabūjusi - kas pirkts humpalās, kas no draugiem patapināts. Ja viņai būtu daudz naudas, varbūt savu izdomu varētu bez liekas piepūles realizēt. Bet varbūt tā ir pašpietiekamība? Tad jau neesmu pašpietiekama, jo fantazēju, ka nopirkšu jaunu Ferrari un tā bagāžnieku piekraušu pilnu ar končām Ferrero.
   Bet ja nu tā pašpietiekamība attiecas tik uz morālām, garīgām lietām? Plikām kājām (kā Irbītis?), bet pašpietiekams?Hm. Bet kur tad tie zilie un rozā sapņi? Pašpietiekamam to vispār nav?

  Jāmācās atkal no politikāņiem? Viņiem tak rūp tikai pašiem savs maks. Paši nolemj, pašī iedod, paši dara, paši pārbauda.

   Iznāk, ka tie, kas nav pašpietiekami, pašlaik strīdās, kura valsts ministra demisiju pieprasīt, kura ne. Ja būtu pašpietiekami, redzētu, ka bez ministra vispār kādu laiku var iztikt. Tajā laikā nekas slikts vai labs, lai neteiktu nekas, nenotiek. Un vispār saeima ar savām lielajām iespējām varētu pieņemt likumu, kas atļautu ministrus importēt no citas valsts. Pilsonības lietu arī viņiem varētu atrisināt. Būs taču nopelni valsts labā.

   Mēs gan esam pašpietiekami. Samierināmies ar visu, kā ir.