Šobrīd esmu nonākusi savdabīgā dzīves posmā un vēlējos dzirdēt jūsu pieredzi, kā jums izdevās sevi atkal salīmēt kopā pēc tam, kad škiet, esi sašķīdusi tūkstoš sīkās drumslās. Kas bija tas, kas jums palīdzēja atkal savākt sevi un sākt dzīvē atkal skatīties ar gaišu skatienu?
Atslegas vārdi: attiecība mīlestība0
Laiks salīmē visu.Kad apnīk ciest,cilvēks rāpjas no bedres ārā.
..izdevās....!!!..nebija viegli, bet ieguvu ļoti daudz
Vilciņš labi uzrakstīja, bet dzīvē nemaz to izdarīt nav tik viegli....!
Man ir sava pieredze...Tev noteikti savs ceļš ejams, lai atgūtu sevi....
Paļaujies, Tev noteikti izdosies!!!
..izdevās....!!!..nebija viegli, bet ieguvu ļoti daudz!!!
Trīs lietas...
1)Apziņa,ka tu piederi arī citiem-ģimenei,draugiem-respektīvi-atteikšanās no egoisma!
Pamazām,domāšana plašāk-ārpus"tikai es un manas problēmas",
maina skatienu uz dzīvi!
2)Ticība sev,ka lai cik slikti ietu-IR IESPĒJAMS visu labot,
(salīmēt! ),tikai tas prasa laiku,pacietību un zināmu ieliktā darba apjomu!
3)Smaids...Respektīvi-ja dzīve sašķīst tūkstoš gabaliņos tam ir savs iemesls-
lai mums,ko iemācītu vai parādītu kļūdas!
Bieži ,lai gan paši esam vainīgi-baidāmies to atzīt,melojam sev
("caur sevi"arī citiem..) un negatīvo enerģiju cenšamies arī-"nogrūst"uz citiem...
Iemesli dažādi-visbiežāk vēlme,lai kāds pažēlotu...
Protams,pretī saņemsim to pašu-negatīvu attieksmi!
Kad cenšamies apslāpēt sevī vainas apziņu-cenšoties samelot sirdsapziņai
rodas konfliktsituācija starp prātu un jūtām,kas arī rada šīs emocijas...
Tāpēc svarīgi saglabāt SEVĪ pozitīvu skatījumu uz dzīvi,
vismaz MĒĢINĀT pārvarēt sevī šīs negatīvās emocijas un pret cilvēkiem
un Dzīvi izturēties ar cieņu un LabVēlību,saprotot,ka vislabāk Tavu problēmu
(gan gūstot pieredzi,gan mācoties attiecības,gan atrisinot problēmu
paša spēkiem-tā gūstot PašPārliecinātību,ticību saviem spēkiem...)
spēj atrisināt viens cilvēks-
Tu pats!
Veiksmi,spēku un izturību Tev,anna marija!
Nenoliedzmi...filigrāns darbs...kas atspoguļo reālo situaciju...! Nezinu vai apzināti, taču piemirsta vēl viena būtiska detaļa...zvaigzne...bet varbūt intensīva zvaigznes lietošana to padarījusi par melno cauMuru...un tamtiks veltīts atsevišķs māklas darbs...vai dzejas rindas...
Meistara darbs
...nav jau nekas smiklīgs, dzejnieks pēc hokeja treniņa, dzied soprānā, un uztraucās par to, ka kreisais neperētais cālēns mazāk noslīdējis, kā labais...aktīvais sports bez gropes ir izjaucis dzejnieka simetriju...
...viņš jau atguļas uz matracīša ar svaigu sienu pildītu bet ar cirkulīti monitora collas labākajā gadījumā sanāk nomērīt....un tā viņš labsajūtā par to, ka collas nekur nav pazudušas ar kājstrapē, pie tā kas viņam zem locekļa, iespiestām maigajām, iekrēmotajā rociņā, saldi iemig...
Un lielo lāci savest kopā ar mazo----citi saka ...-Kausi tie esot---izkauties par taisnūbu!
Vienatnē---tas nav interesanti , var taču atgulties siena kaudzītē divatā un pārskatīt, vai geizie rati nav taisni palikuši...cirkulīti pārmērīt lenķus....
Guncīti, ko tu tik sensetīvs...protams, ka mums izdosies...tu neliecies traucēties pārej pie dzejoļa otrā pantiņa...mēs to ar nepacietību gaidīsim...
Astronomija viņu uzbudina...to viņš studē vienatnē...
Šis skolotājs darba apvienošanas un paildus piepelnīšanās nolūkos vēl arī vada fizkultūras un literatūras pūlciņus meienēm no laukiem, kas 'visu nedēļu dzīvo internātā...
Un kā ar astronomiju---vispār- visas zvaigznes noraus...pie kājām...un nevainības josta dzinkstēdama nokrīt
...An Da, un El po, po, po..., lai jums labi izdodas padūdot, ...
ģeogrāfijas skolotājs---fantazjors!...aizved uz Āfrikas salām pat un palmām... kā lai neiemīlas---muti pavērtu var klausīties tādā.
Viktorija, kā lai neuzslavē, ja cilvēks tā centies....nav jau svarīgi, ka rezultātā sanācis piektās klases skolnices dzejolītis, kas veltīts viņas nelaimīgajai un īsai mīlestībai pret ģeogrāfijas skolotāju...
El paso ---nāk uzslavēt