Šobrīd esmu nonākusi savdabīgā dzīves posmā un vēlējos dzirdēt jūsu pieredzi, kā jums izdevās sevi atkal salīmēt kopā pēc tam, kad škiet, esi sašķīdusi tūkstoš sīkās drumslās. Kas bija tas, kas jums palīdzēja atkal savākt sevi un sākt dzīvē atkal skatīties ar gaišu skatienu?
Atslegas vārdi: attiecība mīlestība0
Negaidīta emocionālu pārdzīvojumu vadīta ejakulācija deznieku ir pārsteigusi pie ceturtās rindiņas, jo piekto nav vairs spējis uzrakstīt, atkārtojot vēlreiz ceturto un beigās pilnīgā spēku izsīkumā vien izdvesi.....es....
Ir skaisti no malas pavērot kā top mūsdienīga, skaista, saturīga dzeja ar dziļu domu un nevainojamu pareizrakstību...
Nu jau līdz Ziemassvētkiem tikuši:)))
Tad, kad jau sasnidzis pietiekoša kārta, neraud vairs par Veco, kas bijis....tas ir jau Zem sniega apklāts--- kā zāle vecā, kurai cauri izaug jauna pavasarī.
...stiprā salā izsalst pat ērces un kolorādo mazinās---lapgrauži jaunās lapas negrauzīs tā vairs----
...arī Tev, lai sniegā...VISS...izdodas, An Da...
...lai reiz ziema nāk un visu pārklāj sniegs!...ko te raudi Gundar ---ātrāk nāks pavasaris
pilnīgi tik atklāti PASŪTA???? Ej....?
nu diez vai, Gundar, kāda sieviete spējīga pacelt balto mutautiņu gaisā....padoties te....viņiem:P:D
Gundar...vai tik pats nelīmējies klāt...-plāksterītis
Vien tagad ar cerībām lauztām
Šķīrušies, lai nākotni atmiņās varētu zīlēt;
Vien tagad dzīvojam ar domām paustām:
Ticēt, cerēt un mīlēt...
Ticēt, cerēt un mīlēt...
/es/
...salīmēšana---plaisas---līme spiežas laukā....
Tā vecā koka lapa nobirusī---
-kad viss tai bij galā---re-
jauns pumpurs tur gaida savu kārtu--
no Pavasara uzplaiksti...
--- jāpārziemo!