Šobrīd esmu nonākusi savdabīgā dzīves posmā un vēlējos dzirdēt jūsu pieredzi, kā jums izdevās sevi atkal salīmēt kopā pēc tam, kad škiet, esi sašķīdusi tūkstoš sīkās drumslās. Kas bija tas, kas jums palīdzēja atkal savākt sevi un sākt dzīvē atkal skatīties ar gaišu skatienu?
Atslegas vārdi: attiecība mīlestība0
Ja tā īsi- spīts..kas pamazām pārtapa atziņā, ka nekas tik traģisks nav noticis, lai pārstātu priecāties par dzīvi.Pēc laika- sirdi sildīja pieredze, kas palidzeja neuzrāpties uz tādiem pat grābekliem vēlreiz.. un tas jau bija gana patīkami..
zini, anna? Jāpagaida jau kamēr tas mākonis noies no tās saules....uz pasaules jau nav tikai ziloņi vien:)
Un amigos būtu tā smalka vieta?:P
Paldies, bet es no savas krūzītes dzeršu, stabila un liela;D Līdz smalkajam stilam man laikam tāls ceļš;))) Diez ko Roze par mīlestību bilstu:P
jā ar ziloņa slavu tjipa smalkā trauku veikalā...negramsties gar Hiacintes tasītēm, kuras pirkstos nevari noturēt:P:D
A, esmu par brendu (zīmolu) kļuvis:D:P
reklāma...:D
A prichom te sandis?:P;D
ar laiku tas gaišais skatiens būs atpakaļ, varbūt pat vēl gaišāks, būs nākusi klāt dzīves pieredze no kuras nu nekur mums neaizmukt, centies nedramatizēt, vieglāk tas viss pārdzīvosies:)
nu ja...atliek te Tevi kādam nesaudzīgi nomest zemē un sašķīsti sīkās drumstalās...vai nu pašai jācenšās "'savākties" vai jādod smagais mājiens...Sandi, proties!:P