KĀ IZNĪCINA LATVIEŠUS
„4.maija” Latvijas oficiālie saziņas līdzekļi pēdējā laikā ir bijuši spiesti atzīt, ka, salīdzinot ar PSRS laikiem, latviešu sociālais statuss un dzīves līmenis kopumā ir pasliktinājies, tāpēc daudzi ar nostaļģiju atceras tos laikus un pat vēlas piedzīvot to atgriešanos. Ar nožēlu jāatzīst, ka šajā ziņā viņi nemelo – tā tas patiešām ir, turklāt, kas pats šausmīgākais, arī nacionālajā jomā mūsu tautas izredzes izdzīvot ir kļuvušas vēl vairāk apdraudētas. Te nu man iespējams mēģinās oponēt – nu ko tu, tagad taču vairs neesam PSRS sastāvā, jauni migranti te neieplūst, latviešu valoda ir Valsts valoda… utt. Realitātē gan ir savādāk – imigranti ieplūst (un ne tikai no bijušās PSRS republikām), gan nopērkot uzturēšanās atļaujas pret īpašuma iegādi, gan vienkārši prasot politisko patvērumu, jo mumbo-jumbo ciltī, kur viņi līdz šim dzīvojuši, vietējie esot gribējuši viņus apēst… utt. Šiem ieklīdeņiem tiek nodrošināti daudz labāki dzīves apstākļi kā vairumam latviešu Tēvzemē. Kas tomēr ir pats šausmīgākais – patlaban Latvijā notiek tā dēvētais integrācijas process, ko padomju laikā nepazina un kas būtībā ir visīstākais nacionālais genocīds pret mūsu tautu. Protams, arī PSRS laikos nemitīgi tika sludināta tautu draudzība (kas pats par sevi nav nekas slikts), tika aicināts skolniekiem sarakstīties pa pastu ar vienaudžiem no citām brālīgajām republikām – šis process bija ļoti laikietilpīgs atbilžu nogādē un saņemšanā, jo interneta jau toreiz nebija – taču ar to tad parasti visa draudzības meklēšana arī beidzās. Ļoti retos gadījumos tika noorganizēta dažu dienu ekskursija ciemos pie vēstuļu draugiem. Taču nevienam PSKP funkcionāram kaut kā nebija ienācis prātā paņemt un nosūtīt, teiksim, gaišmatainu latviešu meiteni Lieni pamācīties pusgadu kādā brālīgās Kazahijas PSR vidusskolā, pretī savukārt uzņemot pie sevis uz tādu pašu termiņu melnīgsnēju, šķībacainu jaunieti vārdā Tengizs. Un turklāt vēl noteikt, ka abiem šiem skolēniem jādzīvo otrās puses ģimenēs un jāsauc tās locekļus par tēvu un māti. Visaktīvākais internacionālists un tautu draudzības sludinātājs droši vien smietos kā kutināts, ja kāds arī ieminētos par šādu perspektīvu. „Ko jūs, tas taču murgs, kāpēc tas vajadzīgs – šitā mocīt bērnus!”, viņš teiktu, un viņam būtu 100% taisnība. Diemžēl, nākot pie varas M.Gorbačovam un krītot dzelzs priekškaram, šāda situācija kļuva par realitāti. Idiotiskās skolēnu apmaiņas programmas tika ieviestas vēl pirms 1990.gada 4.maija viltusneatkarības pasludināšanas, un jau toreiz manī kā pusaudzī izsauca neizpratni un sašutumu. Vēl vairāk mani izbrīnīja dažu bērnu vecāku reakcija, kuri nevis sūtīja šādu murgu ideju paudējus uz poda, bet gan bija gatavi sākt sacensties, kuram tiks tas lielais gods aizsūtīt savu bērnu uz kādu valsti, kuras pat nosaukumu viņi ar grūtībām spēj izrunāt un atcerēties, pretī saņemot ārzemnieku atvasi, kuru viņiem nu kādu pusgadu vai pat gadu jāmīl un jāaprūpē kā paša dēlu vai meitu. „Kā kaut ko tādu vispār var pieļaut, vai tie cilvēciņi ir galīgi jukuši prātā?”, es toreiz domāju. Tagad jau esmu apradis ar šādu nejēdzību un uztveru to kā ikdienišķu, ik uz soļa sastopamu stulbumu. Arī mūsu nelietīgie varturi jau ar to ir apraduši un laikam secinājuši, ka šis paņēmiens, lai arī degradē un iznīcina latviešus, tomēr ne tik ātri, kā šiem gribētos. Tāpēc tādi kā bēdīgi slavenais superjurists – kvēls nacionālpatriotu apkarotājs un mēģinātājs tos iebāzt cietumā – sorosietis A.Judins ir izdomājuši kaut ko līdzīgu, bet vienkāršāku un ātrāk realizējamu. Kādēļ kaut kur ir jābrauc? Var taču tepat uz vietas nosūtīt latviešu bērnu padzīvot sveštautiešu ģimenē un pamācīties krievu skolā, bet viņu vietā paņemt kāda nelatvieša (nereti okupanta) atvasi. Kas tā būs, ja ne visīstākā integrācija? Jo nav jau tā, ka tikai nelatviešiem būtu jāiepazīst latviešu dzīvesveids, nē – arī latviešiem vajagot izprast un iejusties sveštautieša ādā. Un kā gan to vislabāk lai izdara, ja ne uz kādu laiciņu pamainot dzīves vietu un iegādājoties sev jaunu papašu un mamašu. Ideālais variants kosmopolītu izpratnē taču ir tāds, ka cilvēks, sasniedzot pilngadību, ne tikai neapzinās piederību konkrētai valstij un tautai, bet arī pat skaidri nespēj pateikt, kas ir viņa tuvinieki. „Nu, tā ir mana 1.mamma, šī – otrā, šis –trešais, ai, nē, 4.tētis, es viņu saucu par batjku”, – šādi apmēram varētu atbildēt uz jautājumu par saviem vecākiem pareizi audzināts jaunais Latvijas pilsonis – latvijecs. Un tādam radījumam (cilvēka vārda viņš vairs nebūtu cienīgs), protams, būtu pilnīgi vienalga, kādā vietā dzīvot, kādā valodā runāt, un ar ko savu ģimeni veidot. No sorosiešiem neko citu jau nevarēja gaidīt, te ir jāatceras senā paruna par suni un suņa valodu (arī rīcību). Uzmanības vērts ir fakts, ka šādas kretīniskas idejas ar sajūsmu uzņem arī „nacionālais” laikraksts „LA” ar tā fīreru veco komunistu, čekas aģentu un pederastu V.Krustiņu priekšgalā, tāpat arī, kāda jukuša Vācijā dzīvojoša helsinkieša izpratnē, „vienīgie tautas aizstāvji un pēdējā cerība uz glābiņu” – partija VL/TB-LNNK. Patiesībā gan jebkuram normālam Latvietim būtu jāizslēdz pat jebkādas runas par šādām idiotiskām idejām un jāpārtrauc jebkuri sakari ar to paudējiem. Ja viņš to nedara, tad jāsecina, ka pats ir vai nu garīgi nepieskaitāms, vai nelietīgs, apzināts mūsu tautas slepkava. Lai nu tautieši paši izlemj, kurai no šīm abām grupām pieskaitīt tādus judinus, krustiņus un raivjus dzintareļus. Cita starpā, piezvanot uz „LA” bezmaksas tālruni un izsakot savu sašutumu par viņu atbalstīto ‘apmaiņas programmu”, pretī saņēmu viedus mierinājuma vārdus: „Ko jūs uztraucaties, kungs, ar varu taču nespiež nevienu, tas ir brīvprātīgs pasākums!”. Tik tiešām, nu tā vēl trūka, lai bērnu apmaiņu starp nelatviešu un latviešu ģimenēm veiktu zem automātu stobriem… Lai gan, kas to lai zina, kolhozus taču arī sākumā dibināja uz brīvprātības pamatiem, bet vēlāk… Nav izslēgts, ka varturi izdomā kā soda veidu izņemt bērnus no ekstrēmistu-nacionālistu ģimenēm un nodot tos uz laiku pāraudzināšanā minoritāšu (kā nacionālo, tā seksuālo) pārstāvjiem. Ja normālie Latvieši šādas tendences jau iedīglī neapturēs, tās arvien progresēs un attīstīsies kā ļaundabīgs audzējs. Un, pat ja tās arī paliks brīvprātības līmenī, tad tik un tā – vai mēs varam samierināties ar to, ka jaunatne neviena nespiesta, brīvprātīgi smēķē, dzer alkoholu, lieto narkotikas? Nē, protams, bet kāpēc samierināmies ar arvien pieaugošām, līdz galējai nejēdzībai aizejošām kosmopolītisma, tautu un rasu sajaukšanas idejām? Kāpēc nedodam tām iznīcinošo pretsparu? Vai gaidām brīdi, kad kļūsim Tēvzemē par pilnībā nospiestu minoritāti, līdzīgi kā indiāņi Amerikā un aborigēni Austrālijā? Tad nu gan jau būs par vēlu kaut ko līdzēt! Starp citu, vai nav smieklīgi, ka patlaban Saeimā tumšie spēki uzstāj uz tūlītēju bezierunu pilsonības piešķiršanu līdz ar dzimšanas brīdi mazajiem okupantēniem, bet gaišie spēki tam pretojas – nē, vispirms lai viņu vecāki paraksta kaut kādu tur „lojalitātes solījumu”? Tas būtu līdzvērtīgi situācijai, kad tēvs ar māti strīdas – sūtīt meitu strādāt uz Čaka ielu tāpat vai iedot šai līdzi prezervatīvus? Neviens Saeimā pat neieminas par to, ka šiem radījumiem te pat atrasties nevajadzētu, kur nu vēl pilsonību saņemt! Taisni otrādi – visi raud par to, cik Latvijā esot maz iedzīvotāju, un ka nākotnē tos vajadzēšot no ārvalstīm ievest.
Latvieti, ja tu gribi, lai pēc 100 gadiem vēl Latvijā kāds runātu Latviski, dari galu šīm nejēdzībām! Nepieļauj savu bērnu aizplūšanu uz ārzemēm citādi, kā vien neilgā ekskursijā; neielaid savā ģimenē svešu kultūru un svešu valodu; nenaidojies, bet arī neradojies ar citas tautas un rases pārstāvjiem! Jau saknē iznīcini visas kosmopolītisma idejas, kamēr tās vēl nav galīgi iznīcinājušas tavu tautu! Un parūpējies, lai uz 12.Saeimas vēlēšanām būtu kaut vai neliela, maznaudīga, bet patiesi Latviska partija, par ko balsot! Pietiek vienreiz izvēlēties „mazāko” ļaunumu!
LATVIEŠU NĀCIJAS INTERESES AUGSTĀK PAR VISU !!! LATVIEŠIEM LATVIJĀ DARBU UN MAIZI !!!
C Ī Ņ A I S V E I K S !!!
30.09.2012. Aivars Gedroics