Paša izvēle - ticēt, paša izvēle - neticēt. Darīt ko pašam - ne, labāk gulēt mierīgi aizkrāsnē, tur neviens neaiztiek, neviens neuzbrūk, kā būs, tā būs - tas nav nekāds statiskas pētījums, bet tā laikam ir.  Ir gan kaut kāds statistikas pētījums, kas saka, ka latviešiem pat sapņi ir pārāk mazi, cer, ka pat tas mazumiņš nokritīs no gaisa, neko nedarot.  To ļoti labi izmanto pašu radītā valdība - stāsta tik un mānās, jo ir taču tādi, kas tic visiem solījumiem. Visādas radaru sērgas un jaunu vilcienu nākotnes...  Gan jau kādi lieki alkometri policistiem atrastos, ja vairums tautas pieprasītu katru rītu pārbaudīt visus Saeimas deputātus un valdības locekļus un ierēdņus. Tam, ko tagad aprunā, vienkārši bija ārēji redzamas pazīmes. Bet pieņemto lēmumu izpausme arī varbūt ir - lēmums pieņemts apreibinošo vielu ietekmē. Ne atlikušās tautas interesēs.

   Kāds ir pateicis - kur tie aizdevēji ņem miljardus, ko aizdot valstīm, kas tos ir pazaudējuši? Vai - par Eiropas finansējumu tiek sakopts tas un tas. Kas tas par mistisku Eiropas finansējumu?

   Uz mēnesi iecienījuši atsaukties veci veči. Tikai 2 desmitgades viņi pat to nav spējuši saskatīt. Tāpat, kā atzīt savas kļūdas. Vienīgais, ko viņi spējuši - aiziet uz vēlēšanām un palikt bez balss. Tagad - tikai anonīmi ņirgāties par citiem. Būs jau tādi, kas atkal teiks - grafomānes veca mēness murgi. Lai saka, neko citi taču tie ņirgas nevar. Ja teicēji zinātu, ko esmu pie un pārdzīvojusi, gan jau teiktu to pašu. Tāda tak ir šī tauta - skaudīga, gļēva, samierinās ar visu apkārtējo, jo paši tak neko nevar.  Mājas brūk. Kad kāda sabruks, tad būs liela traģēdija. Par hruščovku un citu blokmāju sabrukšanas varbūtību runāja jau sen. Tāpat kā par tautas novecošanos. Tikai runātais palicis runāšanas līmenī. Kā daudz cits arī. Runā skaidrā prātā, dara reibumā?