Ineta, ir tāds teiciens- gudrais mācās uz muļķa kļūdām...
bet ir papildinājums šim teicienam- gudrais mācās uz muļķa kļūdām, tad, kas tas par gudro ja mācās no muļķa kļūdām..
tāda lūk dilēma;))

Sandi,bailes nav labs padomdevējs.Bet reizēm labāk noklusēt,nevis paust savas domas pa tiešo.Laiks vienmēr parāda,kuram ir taisnība.

Ineta,ir jaunieši gudrāki.Mēs mācijāmies no savām kļūdām,jo reizēm skrējām kā auni mūrī.Jaunieši iemācījušies būt patiesi,bet neuzspiežot savas domas visiem līdzekļiem.

bailes ir slikts pavadonis, bet piekrītu ka ar laiku kļūstam apdomīgi, ne vairāk... atbildēt par katru vārdu jebkurā vecumā var nākties, pat bērnudārzā:)

Sandi,neticu,ka sevi var mainīt pilnībā.Vienkārsi ar gadiem cilvēka vēlmes kļūst piezemētākas.Mēs vairāk padomājam ko runājam,zinot jau,ka par katru vārdu varētu likt atbildēt.

Kļūdas var izmantot ka mācību pieredzi! Protams, ka psihologs var nenobriedušiem un kompleksainiem jauniešiem (protams, arī pieaugušajiem)palīdzēt pārvarēt nedrošību, izprast sevi, līdz ar ko mācīties saprast savas stiprās un vājās puses, gūt pārliecību par saviem spēkiem.

Mairita, gribēju tikai teikt (paust viedokli), ka pieņemam tikai to kas ir derīgs mūsu paša ego, bet pārējo vienkārši izstumjam.. mainīt sevi pilnībā, rodas jauns cilvēks;)

El Pasito,domāju,ka nevar visu aizmirst.Cenšamies atmiņās saglabāt tikai labo,bet reizēm nāk atmiņā ne tik labi notikumi.

Sandi,ego jau nekur nepaliek.Bet vēlēties sevi mainīt nav peļama nodarbe.Kādam līdzināties,ja tas cilvēks ir piemērs,nemaz nav tik slikti.

O....interesants apgavojums, Sandi!   Vai tu vari un proti aizmirst visu ko vēlies aizmirst? Vai tavs aizmiršanas mehānisms vienmēr strādā nevainojami vai arī tomēr ir kaut kādas lietas, ko neizdodas aizmirst?  

Ineta,man patīk,ka tagad daļa jauniešu jau pielieto psiholoģiju attiecībās.Tās viņiem palīdz nepielietot kļūdas ,un viņi spēj visu virzīt sev vēlamajā virzienā.Bez liekām domstarpijām.

no ego nevajag atteikties, tas ir tāpat ka atteikties no paša sevis.. problēma rodas tad kad gribām līdzināties kaut kam kas neesam,, pieredze tikai papildina ego, pārējo mēs vienkārši izstumjam...
aizmiršana ir viens no mehānismiem ka sevi pasargājam...

Jā, ego vajadzīgs, bet vienmēr grūti notrāpīt ar tām proporcijām..., kad par daudz sanāk!

Sandi,pieņemu gan.

Ineta,dzīves pieredze ļauj uz lietām skatīties savādāk.Nu jau saproti,ka daudzas kļūdas nebūtu,ja būtu laicīgi atteikusies no sava ego.

un kā ir, visu tā pazemīgi arī pieņem, Mairita?:)

"nam ne strasni ni buri ni morozi"
dzīves pieredze ir , un tur neko nevar darīt jāpieņem, kas dots!