Ar vienu kāju pagātnē,
ar otru nākotnē,
pa vidu paliek šodiena,
kā jaunā sākotne.
Par bijušo var šķēpus lauzt,
pēc kara visi gudri,
ja apskatei kāds pašus liek,
jau prāti paliek gurdi.
Ir viegli citus pamācīt,
kā uzvesties būs rīt,
bet jādzīvo ir šodienā,
ik dienu,un ik brīd.
(wnk andrejs)
Mes varam but tikai sheit un tagad.....!!!!
Jauki.
Nu tad - varbūt būtu jēdzīgāk nevis šitādā - špagatā - tās kājas turēt, bet kārtīgi- uz abām kājām- šodienā pastaigāties.. Un ne tikai ar kājām vien- bet ar prātu, sirdi un klātbūšanu arī. Tas gan būs katram pašam - jāizvelas - ko labāk darīt.